Darba vides iekšējā uzraudzība.
Padomi un ieteikumi.
 

Darba vide ieņem ļoti nozīmīgu lomu darbinieka dzīvē, jo aptuveni trešo daļu no sava darba mūža mēs pavadām darbā. Darba vide ir mūsu darba vieta ar visiem tajā un ap to esošajiem apstākļiem un riska faktoriem, kas ietekmē vai var ietekmēt mūsu drošību un veselību. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka šajā vidē darbinieks justos labi, pēc iespējas ērti un droši. Pasaules praksē ir pierādīts, ka labā un sakārtotā darba vidē pieaug darba ražīgums, samazinās nelaimes gadījumu un arodsaslimšanu skaits, darbinieki strādā efektīgāk un viņu darba mūžs paildzinās.

Darba devējs ir atbildīgs par darba vidi un viņam jāraugās, lai darba vides iekšējā uzraudzība dabiski iekļautos uzņēmuma darbībā. Gandrīz visam, kas notiek uzņēmumā, ir nozīme darba vides veidošanā. Šos padomus un ieteikumus mēs esam izstrādājuši, lai palīdzētu Jums izprast darba vides iekšējās uzraudzības būtību un nozīmi, lai atvieglotu veikt darba vides iekšējo uzraudzību Jūsu uzņēmumā vai iestādē, kā arī sekmīgāk risināt jautājumus, kas saistīti ar drošību un veselības aizsardzību darbā.

Darba vides iekšējai uzraudzībai ir preventīvs raksturs, un tās mērķis ir pēc iespējas agrīnākā stadijā atklāt darba vidē pastāvošos riska faktorus un novērst risku darbinieku drošībai un veselībai. Novēršot risku jau plānojot darba vietas, kā arī novēršot risku tieši tā avotā, tiek nodrošināta darbiniekiem droša un viņu veselībai nekaitīga darba vide, vienlaicīgi ieekonomējot darba devēja līdzekļus.

Sistemātiskai darba vides iekšējai uzraudzībai nebūt nav jābūt sarežģītai. Galvenais, lai visiem uzņēmuma vai iestādes darbiniekiem būtu iespēja piedalīties darba vides iekšējā uzraudzībā, dodot savu ieguldījumu darba vides uzlabošanā. Darba devēja un darbinieku sekmīga sadarbība darba aizsardzības jautājumos palīdzēs izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī ļaus novērst saslimšanas un traumas.

Es patiesi ceru, ka šie padomi un ieteikumi veicinās sekmīgu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu Jūsu iestādē, kas arī nodrošinās labus darba apstākļus.

Šie padomi un ieteikumi ir izstrādāti balstoties uz Ministru kabineta 2001. gada 23.augusta noteikumiem Nr.379 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība", kas stājās spēkā ar 2002.gada 1.janvāri vienlaikus ar jauno Darba aizsardzības likumu.

Līdz šim Latvijā nav bijis atsevišķu noteikumu par darba vides iekšējo uzraudzību un darba vides riska novērtēšanu. Tāpēc, var teikt, ka līdz ar jauno Darba aizsardzības likumu un Ministru kabineta noteikumiem "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi) tiek aizsākta jaunā, "preventīvā principa" ieviešana darba aizsardzības sistēmā kā valsts, tā arī uzņēmumu līmenī. Ar "preventīvo principu" ir jāsaprot darbības (riska faktoru noteikšana, riska novērtēšana, darba aizsardzības pasākumi utt.), kas ir vērstas uz to, lai jau pēc iespējas agrīnākā stadijā izvairītos no darba vides riska vai to samazinātu, tātad darbības tiek vērstas uz cēloņiem un nevis sekām.

Šie padomi un ieteikumi par darba vides iekšējo uzraudzību tika izstrādāti, lai paskaidrotu, palīdzētu Jums saprast un praktiski izpildīt Noteikumu prasības. Šis materiāls Jums dod galvenās vadlīnijas par darba vides iekšējo uzraudzību, taču Jums iekšējā uzraudzība jāpiemēro atbilstoši Jūsu uzņēmuma vai iestādes darbības veidam.

Darba vides iekšējā uzraudzība ir:

• preventīvo darbību kopums, kas vērsts uz tādas darba vides izveidošanu, kurā darbinieks jūtas droši un labi.
• darba vides pārbaude (riska faktoru noteikšana un riska novērtēšana), kas ļaut atklāt uzņēmumā vai iestādē pastāvošās problēmas.
• savlaicīga pasākumu plānošana un realizēšana, kas novērš vai samazina darba vides risku jau pašā tā avotā.
• nebeidzama, augšupejoša, spirālveida attīstība, kur pasākumi seko cits citam.

• Tās rezultātā var savlaicīgi atklāt darba vietās pastāvošos riskus un veikt pasākumus to novēršanai, kas samazinās nelaimes gadījumu un arodslimību rašanās iespēju.
• Tā nodrošinās darba apstākļu uzlabošanos uzņēmumā un līdz ar to arī darbinieku pašsajūtas uzlabošanos, jo drošā un sakārtotā darba vidē darbinieki jūtas labāk un ir apmierinātāki, nekā bīstamā, netīrā un nesakārtotā darba vidē, kas apdraud viņu drošību un veselību.
• Paaugstināsies veiktā darba efektivitāte, jo optimālos un veselībai nekaitīgos darba apstākļos darbinieks veiks darbu ātrāk un ar prieku. Viņam vairs nebūs jādomā par darba apstākļu kaitīgo ietekmi (skaļš troksnis, piesārņots gaiss, nepietiekams apgaismojums, stress utt.), kas traucē strādāt.
• Samazināsies darbinieku saslimstību gadījumi un ar tiem saistītie darba kavējumi, ko izraisīja neveselīgie darba apstākļi (vēsas telpas, caurvējš, pārslodzes, nepareizi iekārtota darba vieta, stress u.tml.)
• Tā palīdzēs izvairīties no iekārtu ekspluatācijas traucējumiem un avārijām.
• Tā samazinās gan tiešās (samaksa par pirmajām 14 darbinieka slimības dienām, iekārtu bojājumu izmaksas, izejmateriālu zudumi utt.), gan netiešās (zaudēts darbinieku darba laiks, darba vietu atjaunošana, aizvietojošā darbinieka apmācība, jauna kvalificēta darbaspēka meklēšana utt.) izmaksas.
• Novēršot riskus jau plānojot darba vietu vai tieši risku avotā, tiek ieekonomēti finansu līdzekļi, jo lētāk ir kaut ko izmainīt pašā sākumā, nekā pēc tam, kad jau ir noticis nelaimes gadījums. Piemēram, izdevīgāk ir jau pie mājas celtniecības ierīkot ventilāciju un putekļu nosūces sistēmas un samaksāt nepieciešamo papildus summu, nekā konstatēt šādu sistēmu nepieciešamību tad, kad māja jau ir pabeigta un Valsts darba inspekcija Jūs jau ir vairākkārt sodījusi par sliktiem darba apstākļiem priekš darbiniekiem, vai, kad jau tiek apturēta uzņēmuma darbība.
• Laba un sakārtota darba vide palīdz veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un uzņēmumam ir vieglāk paturēt esošos darbiniekus, kā arī pieņemt darbā jaunus.
• Sakārtota un laba darba vide veicinās uzņēmuma produkcijas un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos, kā arī palīdzēs izpildīt kvalitātes standartu prasības.
• Tā ir būtiska un neaizstājama uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas un vienlaicīgi arī visas uzņēmuma saimnieciskās darbības sastāvdaļa.
• Visbeidzot tā ir likumdošanas prasība, ko nosaka jaunais Darba aizsardzības likums, un uz tā pamata izdotie Noteikumi.

Darba devējs ir atbildīgs par darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā vai iestādē un gādā, lai tā tiktu ieviesta atbilstoši visām likumdošanas prasībām. Darba devējam ir jāzina un jāievēro darba aizsardzības likumdošana, kas attiecas uz viņa uzņēmumu vai iestādi. Darba devēja galvenie uzdevumi ir:

• organizēt un plānot darba vides iekšējo uzraudzību, nosakot konkrētus mērķus un uzdevumus, kā arī darba aizsardzības pasākumus, kas nepieciešami darba vides uzlabošanai uzņēmumā;

• sekot un nodrošināt, lai darba vides iekšējā uzraudzība uzņēmumā atbilst visām likumdošanas prasībām, un, lai darbinieki strādā drošos un nekaitīgos darba apstākļos;

• nodrošināt finansiālos, personāla, tehniskos un citus resursus, kas nepieciešami darba vides iekšējās uzraudzības veikšanai;

Taču darba devējam nav vienpersoniski jāveic darba vides iekšējā uzraudzība, bet gan jāveic pienākumu un uzdevumu sadale, iesaistot darba vides iekšējā uzraudzībā visus uzņēmuma darbiniekus. Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu darba devējs var arī uzticēt citiem - speciāli norīkotam darba aizsardzības speciālistam, uzņēmuma darba aizsardzības struktūrvienībai, no ārpuses piesaistītam kompetentam speciālistam vai kompetentai institūcijai.

Darbinieki piedalās darba vides iekšējās uzraudzības veikšanā, piemēram, ziņojot par pastāvošajiem riskiem, slimībām, nelaimes gadījumiem un avārijas situācijām, kā arī iesniedz priekšlikumus un izsaka savu viedokli par nepieciešamajiem vai veiktajiem darba aizsardzības pasākumiem. Ļoti nozīmīgi ir, lai darba devējs un darbinieki sadarbotos, veicot darba vides iekšējo uzraudzību. Šāda sadarbība un viedokļu apmaiņa var notikt, pārrunu un konsultēšanās veidā, organizējot sapulces darba vietā un kopīgi veicot pētījumus par darba vidi.

Uzticības personas galvenie uzdevumi ir:

• sadarboties ar darba devēju vai viņa norīkoto darba aizsardzības speciālistu attiecībā uz darba aizsardzības jautājumiem uzņēmumā;

• piedalīties darba vides iekšējās uzraudzības plānošanā un darba vides riska novērtēšanā;

• izteikt savu viedokli par nepieciešamajiem darba aizsardzības pasākumiem;

• piedalīties nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanā, ja tāds ir noticis.

Darba aizsardzības speciālists ir parasti tā zinošā un atbilstoši apmācītā persona, ko darba devējs norīko veikt darba vides iekšējo uzraudzību. Darba aizsardzības speciālista galvenie uzdevumi ir:

• organizēt un piedalīties visos darba vides iekšējās uzraudzības posmos;

• sadarboties ar uzticības personām un darbiniekiem darba vides iekšējās uzraudzības veikšanai;

• informēt darba devēju par iegūtajiem darba vietu pārbaudes rezultātiem, veiktajiem vai veicamajiem darba aizsardzības pasākumiem.

Kompetento speciālistu vai kompetento institūciju darba devējs parasti piesaista gadījumā, ja pašam nav vajadzīgo zināšanu vai nav darba aizsardzības speciālista uzņēmumā, darba vides iekšējās uzraudzības veikšanai. Kompetentā speciālista vai kompetentās institūcijas galvenie uzdevumi ir:

• veikt tiem uzticētos uzdevumus darba vides iekšējā uzraudzībā, piemēram - riska novērtēšanu;

• sadarboties ar uzticības personām darba aizsardzības jautājumos;

• iesaistīt darbiniekus darba vides iekšējās uzraudzības veikšanā, piemēram - uzklausot viņu viedokli attiecībā uz konkrēto darba vietu un tajā pastāvošajiem riska faktoriem;

• informēt darba devēju par savu darbību, iegūtajiem darba vietu pārbaudes rezultātiem un nepieciešamajiem darba aizsardzības pasākumiem.

Citas iesaistītās personas un institūcijas, piemēram, laboratorijas, kuras veic nepieciešamos mērījumus darba vidē (troksnim, darba vides gaisam, apgaismojumam u.tml.) pēc iespējas sadarbojas ar darba devēju vai viņa norīkoto darba aizsardzības speciālistu, nepieciešamības gadījumā paskaidrojot mērījumu rezultātu nozīmi.

Darba vides iekšējā uzraudzība sastāv no četriem galvenajiem posmiem (skat. att.):

• Darba vides iekšējās uzraudzības plānošana - tiek noteikti mērķi un uzdevumi, tiem atbilstoši darba aizsardzības pasākumi, kas jāveic lai uzlabotu darbinieku drošību un veselības aizsardzību uzņēmumā, ņemot vērā sākotnējā novērtējuma vai iepriekšējās darba vietu pārbaudes rezultātus;

• Darba vides riska novērtēšana - tiek veikta darba vietu pārbaude, noteikti tur esošie darba vides riska faktori (risku avoti) un novērtēts risks darbinieku drošībai un veselībai;

• Darba vides iekšējās uzraudzības īstenošana - balstoties uz iegūtajiem darba vietu pārbaudes rezultātiem, tiek noteiktas darba vietas, kur pastāv darba vides risks, kurš būtu jānovērš vai jāsamazina un tiek plānoti un veikti atbilstoši darba aizsardzības pasākumi šā riska novēršanai vai samazināšanai;

• Darba vides iekšējās uzraudzības pārbaude un pilnveidošana - jānovērtē uzņēmumā veiktās darba vides iekšējās uzraudzības efektivitāte (vai ir sasniegti plānotie mērķi un uzdevumi, vai veiktie darba aizsardzības pasākumi ir uzlabojuši darba vidi uzņēmumā, vai tiek izpildītas normatīvo aktu prasības u.tml.).

Pirms Jūs sākat veikt savā uzņēmumā vai iestādē darba vides iekšējo uzraudzību ir svarīgi apzināties kur Jūs pašreiz esat, jeb citiem vārdiem sakot, - ko esat sasniedzis un darījis darba vides uzlabošanai Jūsu uzņēmumā, un kāds ir pašreizējais stāvoklis. Sākotnējā stāvokļa novērtējums atbild uz jautājumu "Kur mēs esam pašlaik?".

Sākotnējā stāvokļa novērtējums palīdz Jums noteikt uzņēmuma stiprās un vājās puses attiecībā uz darba aizsardzības jautājumiem. Sākotnējā stāvokļa novērtējums kalpos Jums par izejas punktu, novērtējot sasniegto, palīdzēs izanalizēt līdzšinējo aktivitāšu efektivitāti un piemērotību, kā arī pieņemt lēmumus par nepieciešamajiem pasākumiem darba vides uzlabošanai Jūsu uzņēmumā.

Veicot sākotnējā stāvokļa novērtējumu, ir jāizvērtē:

• kādi darba aizsardzības normatīvie akti attiecas uz Jūsu uzņēmumu;

• uzņēmuma (iestādes) darba aizsardzības sistēmas atbilstība darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām;

• uzņēmumā pieejamā informācija un norādījumi par darba aizsardzības jautājumiem;

• uzņēmumā esošie darba vides riski;

• "labās prakses" piemēri uzņēmuma darbības nozarē;

• pašreizējo darba aizsardzības pasākumu efektivitāte un lietderība;

• darba aizsardzības jautājumiem atvēlēto resursu apjoms, efektivitāte un lietderība.

Neskatoties uz to, ka sākotnējā stāvokļa novērtējums nav tieša likumdošanas prasība, tomēr to būtu jāveic visiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, cik daudz Jūs jau esat darījuši darba drošības un veselības aizsardzības jomā. Tomēr uzņēmumus var iedalīt divās kategorijās - pirmajā, kad Jūs jau esat veikuši zināmus pasākumus un aktivitātes darba vides uzlabošanai un otrajā, kad Jūs pirms tam neko vēl neesat darījuši.

Pirmajā gadījumā, ja Jūs jau esat veicis zināmas aktivitātes darba vides sakārtošanai, būtu nepieciešams izvērtēt cik daudz Jūs jau esat veikuši (vai esat veikuši darba vietu pārbaudi, novērtējuši darba vides riskus, veikuši darba aizsardzības pasākumus, ieviesuši darba aizsardzības sistēmu utt.) un ko vēl neesat veikuši, lai izpildītu normatīvo aktu prasības. Lai to noteiktu, Jums derētu iepazīsties ar jaunā Darba aizsardzības likuma un Noteikumu prasībām. Noderīgi būtu sastādīt kontroljautājumu sarakstu par katru darba vides iekšējās uzraudzības posmu, kā arī par katru darba aizsardzības normatīvo aktu, kas attiecas uz Jūsu uzņēmumu. Pēc tam mēģināt rast atbildes uz sarakstā esošajiem jautājumiem.

Otrajā gadījumā, kaut arī neesat varbūt īpaši veikuši kādas aktivitātes darba vides iekšējās uzraudzības jomā, tomēr arī šajā gadījumā Jums būtu jāveic sākotnējā stāvokļa novērtēšana un jāsastāda kontroljautājumu saraksts, kas palīdzēs noteikt vai Jums tiešām viss jāsāk no nulles, vai tomēr zināmas iestrādes Jums jau ir.

Tātad kontroljautājumi Jums noderēs neatkarīgi no tā cik daudz iepriekš esat veikuši savā uzņēmumā darba aizsardzības jomā. Tāpēc mēģiniet sastādīt jautājumus par esošo situāciju uzņēmumā un atbildēt uz tiem pēc iespējas godīgāk. Šā materiāla 1.pielikumā Jūs atradīsiet praktisku kontroljautājumu paraugu, kas ir sastādīts vienā uzņēmumā.

Sākotnējā stāvokļa novērtējums sevī ietver ļoti daudzas lietas un pasākumus, sākot no uzņēmuma resursu (finansu, cilvēku, materiālu u.c.) novērtējumu un beidzot ar riska faktoru noteikšanu darba vietā.

Lūk daži no jautājumiem, uz kuriem Jums būtu jācenšas rast atbildes, veicot sākotnējā stāvokļa novērtējumu:

• Kas uzņēmumā atbild par darba aizsardzību? Vai ir nozīmēts atsevišķs darba aizsardzības speciālists/izveidota darba aizsardzības struktūrvienība? Vai tas ir pietiekoši? Ko vajadzētu uzlabot darba aizsardzības organizēšanā?

• Kādi ir uzņēmumā pastāvošie darba vides riska faktori un no tiem izrietošais darba vides risks (apjoms, seku smaguma pakāpe un iestāšanās varbūtība)?

• Kādi darba aizsardzības pasākumi (ilgtermiņa/īstermiņa) tiek veikti Jūsu uzņēmumā vai iestādē? Vai tie ir pietiekami darbinieka drošības un veselības aizsardzības garantēšanai?

• Vai uzņēmuma darbinieki ir saņēmuši nepieciešamo apmācību un instruktāžu darba aizsardzībā? Kā tiek nodrošināta informācijas plūsma darba aizsardzībā? Vai sniegtā informācija ir pietiekoša? Ko vajadzētu uzlabot?

• Kādi ir uzņēmumā atvēlētie līdzekļi (personāla, materiālie, finansu) darba aizsardzības jautājumiem? Vai tie ir pietiekami darbinieku drošības un veselības aizsardzības garantēšanai? Ko vajadzētu uzlabot?

• Kāds ir stāvoklis jūsu uzņēmumā (iestādē) ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām? Cik daudz? Kādi ir to cēloņi?

• Vai darbinieki ir sūdzējušies par darba apstākļiem? Par ko tieši?

• Kādi kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi tiek nodrošināti darbinieku drošībai un veselības aizsardzībai? Vai tie ir atbilstoši un pietiekoši? Vai tie darbojas un tiek adekvāti lietoti? Vai ir kādas problēmas?

Veicot sākotnējā stāvokļa novērtējumu, svarīgi ir uzklausīt arī darbinieku un uzticības personu viedokli, jo darbiniekiem, strādājot konkrētajās darba vietās, ir labāk zināmas tur esošās problēmas un varbūt darbinieki arī varēs ieteikt, kādi būtu iespējamie problēmu risinājumi.

Sākotnējā stāvokļa novērtējumā iegūtā informācija Jums noderēs, veidojot uzņēmuma darba aizsardzības politiku un veicot darba vides iekšējās uzraudzības plānošanu. Kad Jūs esat apzinājuši esošo situāciju savā uzņēmumā vai iestādē, būtu ieteicams izstrādāt uzņēmuma politiku darba aizsardzības jomā.

Kad Jūs jau esat apzinājuši pašreizējo situāciju uzņēmumā, Jums ir jāmēģina izstrādāt uzņēmuma darba aizsardzības politiku, apsverot un nosakot, kādus darba apstākļus un darba aizsardzības sistēmu Jūs vēlaties redzēt savā uzņēmumā tālākā nākotnes perspektīvā.

Uzņēmuma darba aizsardzības politikas izstrāde nav likumdošanas prasība, tomēr izstrādātā uzņēmuma darba aizsardzības politika Jums kalpos par pamatu turpmākajām aktivitātēm darba aizsardzības jomā.

Darba aizsardzības politika ir darba devēja izstrādāta visa uzņēmuma vai iestādes politika par darba aizsardzības jautājumiem, kurā tiek noteikti uzņēmuma vispārējie mērķi darba aizsardzības jomā (piemēram, samazināt nelaimes gadījumu vai arodslimību skaitu, izveidot jaunas darba vietas atbilstoši visām ergonomikas un darba aizsardzības prasībām u.tml.). Šī politika ir kā pamats uzņēmuma darbības turpmākai plānošanai, īstenošanai, resursu sadalei utt. Uzņēmuma darba aizsardzības politiku nosaka, dokumentē un īsteno darba devējs.

Izstrādājot darba aizsardzības politiku, Jūs aprakstāt, kādus darba apstākļus un darba aizsardzības sistēmu Jūs vēlaties redzēt savā uzņēmumā. Uzņēmuma darba aizsardzības politikā būtu jāietver un jāapraksta šādi jautājumi:

• darba aizsardzības sistēmas, kā neatņemamas uzņēmuma darbības sastāvdaļas, izveide uzņēmumā;
  
  
• uzņēmuma darba vides uzlabošana vismaz atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām;
  
  
• nepieciešamo resursu atvēlēšana uzņēmuma darba aizsardzības politikas īstenošanai;
  
  
• uzņēmuma mērķu noteikšana darba aizsardzības jomā un to publicēšana, vismaz uzņēmuma iekšējās informācijas (ziņojuma) veidā;
  
  
• uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas īstenošana un pilnveidošana, kā arī darba vides iekšējās uzraudzības veikšana;
  
  
• konsultācijas ar darbiniekiem, lai tos ieinteresētu un iesaistītu politikas realizācijā;
  
  
• visu līmeņu darbinieku apmācība un informēšana darba aizsardzības jautājumos u.c.
  
  

Lai izstrādātā politika būtu palīgs Jūsu uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas izveidē un darba vides iekšējās uzraudzībā, tai jābūt pēc iespējas vienkāršākai, skaidrai un konkrētai. Mazā uzņēmumā par darba aizsardzības politikas instrumentu var kalpot arī labs rīcības plāns.

Darba vides iekšējās uzraudzības plānošana ir uzņēmuma darbības programma, kas vērsta uz nosprausto mērķu sasniegšanu. Ja esat izstrādājuši savu uzņēmuma darba aizsardzības politiku, tad sasniedzamie mērķi izrietēs no šīs politikas. Veicot plānošanu, nepieciešams sastādīt plānu, kas kalpos par turpmāko atbalstu veicamajām darbībām un pasākumiem. Darba vides iekšējās uzraudzības plānošanai ir jābūt neatņemamai uzņēmuma darbības sastāvdaļai, tāpēc tā ir jāiekļauj uzņēmuma saimnieciskās darbības plānošanā.

Darba vides iekšējās uzraudzības plānā jānosaka:

• konkrēti mērķi un uzdevumi darbinieku drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai uzņēmumā (piemēram, samazināt kaitīgo trokšņa līmeni līdz pieļaujamajām normām);
  
  
• mērķiem un uzdevumiem atbilstoši darba aizsardzības pasākumi (piemēram, aprīkot trokšņaino mašīnu ar troksni izolējošiem filtriem);
  
  
• personas, kuras būs atbildīgas par darba aizsardzības pasākumu īstenošanu;
  
  
• termiņus, kas paredzēti darba aizsardzības pasākumu īstenošanai;
  
  
• līdzekļi (materiālie, finansu u.c.), kas būtu nepieciešami darba vides iekšējai uzraudzībai uzņēmumā kopumā, ņemot vērā tos līdzekļus, kas ir uzņēmuma rīcībā.
  
  

Plānojot darba vides iekšējo uzraudzību, jāņem vērā:

• sākotnējā stāvokļa novērtējuma rezultāti;
  
  
• uzņēmumā pastāvošie darba vides riska faktori un darba vides riska novērtēšanas rezultāti, ja riska novērtēšanu esat veikuši jau pirms plānošanas (sākotnējā riska novērtējuma rezultāti vai iepriekšējās reizes (gada, mēneša) riska novērtēšanas rezultāti);
  
  
• Jūsu uzņēmuma vai iestādes darbības veidu, darba raksturu un darba apstākļus (piemēram, ķīmisko vielu ražošanas nozarē jau pats par sevi pastāv paaugstināta bīstamība, bet dažos darbos (darbi ar sprādzienbīstamām, toksiskām vai viegli ekspluadējošām vielām) ir nepieciešami īpaši aizsardzības pasākumi);
  
  
• darbinieku, uzticības personu un darba aizsardzības speciālistu viedokli. Tieši cilvēks, kas strādā konkrētajā darba vietā vai veic konkrēto darbu bieži vien ir tas, kas arī zina, kādi pasākumi būtu nepieciešami;
  
  
• Valsts darba inspekcijas brīdinājumus, rīkojumus un lēmumus, kas attiecas uz darba aizsardzības jautājumiem uzņēmumā;
  
  
• uzņēmuma tehniskos un finansu līdzekļus. Galvenais ir nodrošināt darbinieku drošību un veselības aizsardzību, tāpēc pirmām kārtām plānojiet un nodrošiniet Jūsu finansu līdzekļus tiem pasākumiem, kas vistiešāk aizsargās darbinieku drošību un veselību, turklāt priekšroka dodama kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem nevis individuālajiem (piemēram, izolējiet troksni radošu ražošanas iekārtu ar speciālu troksni slāpējošu filtru, vai aizsargsienu, nevis liekat visiem ceha darbiniekiem valkāt ausu aizbāžņus). Izvēloties starp vienādas nozīmes darba aizsardzības pasākumu variantiem, padomājiet, kas Jums ir ekonomiski izdevīgāk (katru gadu labot veco ventilācijas sistēmu vai iegādāties jaunu).
  
  

Darba devējs sastāda un apstiprina darba vides iekšējās uzraudzības plānu, konsultējoties ar darbiniekiem, viņu uzticības personām un darba aizsardzības speciālistu. Plāna sastādīšanu darba devējs var uzticēt darba aizsardzības speciālistam gadījumā, ja viņam pašam nav nepieciešamo zināšanu, taču darba devējam noteikti būtu jāpiedalās plāna sastādīšanā, jo viņš nes galveno atbildību par darba aizsardzību uzņēmumā, turklāt viņam vajadzēs izlemt cik daudz resursu (finansu, materiālo u.c.) ir uzņēmuma rīcībā un cik daudz var izlietot darba vides iekšējās uzraudzības veikšanai. Plānam ir jābūt dokumentētam, un tas jāuzglabā ne mazāk kā divus gadus.

Darbinieki, uzticības personas un darba aizsardzības speciālists izsaka savu viedokli par darba vides iekšējo uzraudzību un tās organizēšanu, tajā skaitā, kādi darba aizsardzības pasākumi būtu nepieciešami.

Darba vides iekšējās uzraudzības plānošana ir jāveic katru gadu. Darba vides iekšējās uzraudzības plānu ir jāsastāda vai jāpārskata arī tad, ja mainās darba apstākļi, darba procesi, vai arī Jūs jūtat, ka darba aizsardzības sistēma vai iepriekšējie pasākumi nav bijuši sekmīgi un ir nepieciešams veikt korekcijas. Katru gadu plānošana ir jāveic profilaktiskos nolūkos, jo pa gadu darba vide var mainīties vai atklāties darba aizsardzības organizācijas trūkumi un var rasties nepieciešamība pēc darba aizsardzības sistēmas uzlabošanas, kā arī jauniem novērtējumiem un jauniem pasākumiem.

Ir grūti atrast tādu vienu un universālu definīciju darba vides riska novērtēšanai, jo tā sevī ietver vairāku pasākumu kopumu. Bet tā vienkāršoti sakot darba vides riska novērtēšana ir:

• darba vietu pārbaude ar mērķi atklāt tajā esošos riskus;
  
  
• darba vides riska faktoru noteikšana;
  
  
• darba vides riska novērtēšana, nosakot cik liels ir risks, cik smagas sekas tas var radīt un cik liela ir riska realizēšanās varbūtība, un visbeidzot - vai tas apdraud darbinieku drošību un veselību.
  
  

Riska novērtēšanas pamatsoļi ir šādi:

1. veiciet darba vietu pārbaudi, nosakot darba vides riska faktorus, kuri rada vai var radīt risku darbinieku drošībai un veselībai (piemēram, caurvējš, troksnis, vibrācija, bīstamas vielas u.c.) un kurus nepieciešams novērst vai samazināt, lai nodrošinātu darbinieku drošību un veselību.
   
   
2. nosakiet darbiniekus un citas personas, kuru drošība un veselība ir pakļauta noteiktajam darba vides riskam, t.sk. nosaka darbiniekus, kuri pakļauti īpašam riskam. Novērtējiet cik un kuri cilvēki ir pakļauti riskam konkrētajā darba vietā, vai darba vides risks skar tikai vienu darbinieku, vai tas ietekmē citus darbiniekus, vai tas ietekmē apmeklētājus u.c. personas.
   
   
3. izvērtējiet darba vides riska apjomu (seku smaguma pakāpi) un realizēšanās varbūtību (biežumu). Piemēram, troksnis - vai pārsniedz pieļaujamās normas un apdraud darbinieku dzirdi vai tikai rada nedaudz traucējošu skaņu (apjoms), vai troksnis ir nepārtraukts, vai arī tikai kādu īsu brīdi, iedarbinot kādu mašīnu (realizēšanās varbūtība).
   
   
4. nosakiet darba aizsardzības pasākumus un to veikšanas kārtību, kas ir nepieciešami, lai novērstu vai mazinātu darba vides risku (Skat. nākamo nodaļu - Darba vides iekšējās uzraudzības īstenošana).
   
   

1. Sastādiet jautājumu sarakstu. Pirms Jūs uzsākat praktisko darbību - darba vietu pārbaudi, padomājiet par dažiem svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar riska novērtēšanu un mēģiniet uz tiem rast atbildes. Tas Jums var palīdzēt izvairīties no neparedzētām situācijām un neskaidrībām jau paša procesa laikā. Šie jautājumi var tikt jau iekļauti Jūsu darba vides iekšējās uzraudzības plānošanā, bet tomēr pārlūkojiet tos un sastādiet skaidru rīcības modeli. Mēģiniet atbildēt uz šādiem jautājumiem:
   • Ko pārbaudīsiet?
   • Kad tiks veikta pārbaude?
   • Kas veiks pārbaudi un kas tajā piedalīsies?
   • Kā tiks veikta pārbaude?
   • Vai Jums ir iepriekšējo pārbaužu pieredze un rezultāti?
   • Vai ir dati par negadījumiem, darba traumām, nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām?
   • Vai ir dati par slimības lapām?
   • Vai ir apzināti normatīvie akti, kuri ir saistoši Jūsu uzņēmumam vai iestādei? Kādas ir normatīvo aktu prasības attiecībā uz darba aizsardzību Jūsu uzņēmumā un darba vides riska novērtēšanu?
   • Vai ir kādi piemēroti materiāli vai "labās prakses" piemēri no Jūsu uzņēmuma nozares?
   
   
   
2. Veiciet darba vietu pārbaudi. Apsekojiet katru darba vietu un tad visu darba vidi kopumā. Jāpārbauda ir visas darba vietas, izņemot gadījumu, ja darba vietās ir līdzīgi darba apstākļi (piemēram, līdzīgs darba aprīkojums, telpu iekārtojums, darba raksturs). Ja ir līdzīgi darba apstākļi, pietiek ar darba vides riska novērtēšanu vienā darba vietā vai darba veidā.
   
   
3. Nosakiet darba vides riska faktorus. Veicot darba vietu pārbaudi, mēģiniet atklāt un izanalizēt, kādi darba vides riska faktori (avoti, cēloņi) pastāv darba vietā un kas varētu radīt risku darbinieku drošībai un veselībai (troksnis, slidena grīda, nepietiekošs apgaismojums u.tml.). Ir svarīgi atklāt riska faktorus, lai pasākumus to novēršanai varētu īstenot pēc iespējas ātrāk un efektīvāk, tādējādi pasargājot darbiniekus no nelaimes gadījumiem, slimībām un traumām.
   
   

Lai noteiktu kādi riska faktori pastāv Jūsu uzņēmumā un konkrētajās darba vietās, Jums var noderēt Noteikumu 1.pielikumā dotā veidlapa darba vietu pārbaudēm, kurā ir uzskaitīti iespējamie darba vides riska faktori, kādi varētu pastāvēt Jūsu uzņēmumā un konkrētajā darba vietā. Darba vides riska faktori, kas varētu ietekmēt Jūs un Jūsu darbinieku drošību un veselību, ir daudz un dažādi (piemēram, iekārtas, saspringts darba laiks, vibrācija, troksnis, putekļi, bīstamas ķīmiskas vielas, karstums, aukstums, caurvējš un daudzi citi) un ir grūti visus atcerēties un iedomāties, tāpēc Jums būtu ieteicams sastādīt darba vides riska faktoru sarakstu un pārbaudīt kuri no faktoriem pastāv Jūsu uzņēmumā un konkrētajā darba vietā un kuri ne. Šim nolūkam Jūs varat izmantot Noteikumu 1.pielikumā doto veidlapu, vai arī paši sastādīt savu veidlapu, vai darba vides riska faktoru sarakstu, galvenais, lai neviens darba vides riska faktors nepaliktu nepamanīts.

Nosakot darba vidē pastāvošos darba vides riska faktorus, noteikti uzklausiet darbinieku domas un viedokli, jo viņi ir tie, kas visvairāk izjūt to vai citu faktoru kaitīgo ietekmi uz viņu veselību, drošību un veicamo darbu (piemēram, slikts apgaismojums, pārāk skaļš troksnis, neērtas darba pozas, nepiemēroti krēsli u.tml.).

Ļoti svarīgi, lai riska faktoru noteikšanu un risku novērtēšanu veiktu kompetents un zinošs speciālists, kas var būt uzņēmuma darba aizsardzības speciālists. Dažreiz ir lietderīgi, ka riska faktoru noteikšanu veic pieaicināts speciālists, jo darbinieki var būt tā pieraduši pie kāda riska faktora, ka to vairs nejūt (piemēram, trūkstošas aizsargierīces iekārtām, drošības sietu trūkums u.c.), un šādas situācijas var radīt nelaimes gadījumus darbā.

Atceraties, ka riska faktori ne vienmēr ir tikai mehāniski, ķīmiski, vai fiziski, kas ir vieglāk nosakāmi, bet arī psiholoģiski un emocionāli (stress, darbs izolācijā, monotons darbs u.c.) un arī šie faktori ir jāņem vērā, jo tie tikpat apdraud darbinieku drošību un veselību un var izraisīt nelaimes gadījumu darbā. Ikdienas darbā parasti ir redzams, kā darbinieki jūtas. Bieža īslaicīga prombūtne, labsajūtas trūkums un savstarpējo attiecību problēmas ir brīdinājuma signāli par riska faktoriem darba vidē.

Novērtējiet darba vides risku. Kad, veicot darba vietu pārbaudi, ir apzināti darba vides riska faktori, nākamais solis, kas ir jāveic - jānovērtē cik šie faktori var būt kaitīgi un bīstami darbinieku drošībai un veselībai, ņemot vērā iespējamās sekas un riska realizēšanās biežumu.

Pasaulē ir daudz un dažādas risku novērtēšanas metodes sākot no pavisam vienkāršām un beidzot ar sarežģītām, un ir grūti pateikt, kuru tieši Jums būtu jāizvēlas pielietot savā uzņēmumā. Izvēle ir Jūsu un speciālista ziņā, kuram Jūs esat uzticējis veikt šo pienākumu. Taču neatkarīgi no tā, kādu metodi Jūs esat izvēlējies, riska novērtēšanai būtu jāietver nodaļas sākumā dotie riska novērtēšanas pamatsoļi. Mazos uzņēmumos, kuru darbības veids nav bīstams, riska novērtēšana var būt vienkārša, ņemot par pamatu kontroljautājumu sarakstu.

Personai, kas veic riska novērtēšanu ir jābūt nepieciešamajām zināšanām gan par darba aizsardzību, gan par jomu, kas tiks novērtēta. Parasti risku novērtēšana tiek uzticēta uzņēmuma darba aizsardzības speciālistam, bet mazos uzņēmumos, kur strādā, piemēram, tikai 3 cilvēki, darba devējs bieži pats uzņemas veikt šo pienākumu, vai arī pieaicina kompetentu speciālistu vai institūciju no malas. Ja darba devējs pats uzņemas veikt darba vides riska novērtēšanu viņam ir jābūt attiecīgi apmācītam.

Tātad darba vides risku uzņēmumā var novērtēt:

• darba devējs,
• darba aizsardzības speciālists,
• piesaistīti kompetenti speciālisti vai kompetenta institūcija.

Darba devējs atbild par darba vides riska novērtēšanu savā uzņēmumā un katrā konkrētajā darba vietā. Darba devējs riska novērtēšanu var veikt pats vai arī var to uzticēt uzņēmuma darba aizsardzības speciālistam vai pieaicinātajam kompetentajam speciālistam vai institūcijai. Taču fakts, ka darba devējs pats neveic riska novērtēšanu neatbrīvo viņu no atbildības par normatīvo aktu prasību izpildi. Darba devējs ir arī atbildīgs par to, lai darba vides riska novērtēšanas (darba vietu pārbaudes, riska faktoru noteikšana, risku novērtēšana) materiāli tiktu dokumentēti.

Neatkarīgi no tā, kurš veic darba vides riska novērtēšanu, riska novērtēšanā ir jāiesaista darbinieks, kurš strādā attiecīgajā darba vietā un to pārzina, un uzticības persona, ja uzņēmumā tāda ir ievēlēta. Darbinieks, kurš tiek iesaistīts darba vides riska novērtēšanā, palīdz novērtētājam sniedzot visu nepieciešamo informāciju par darba vietu kurā viņš strādā. Uzticības persona sadarbojas ar personu, kas veic darba vides riska novērtēšanu, piedaloties risku novērtēšanā un izsakot savu viedokli par iespējamiem darba vides riskiem un pasākumiem to novēršanai vai samazināšanai.

Novērtējot darba vides risku, jāņem vērā:

• tas, ka risku darbinieku drošībai un veselībai var radīt gan atsevišķi darba vides riska faktori (troksnis, iekārtas, darba vietu izvietojums utt.), gan darba metodes un organizācija, gan nepietiekama darbinieku profesionālā sagatavotība, gan arī visu minēto apstākļu kopums;
  
  
• darba vides riska iestāšanās varbūtības (ilguma, biežuma) un riska seku smaguma pakāpi. Jāizvērtē, vai konkrētais risks var notikt bieži vai arī ļoti reti, un jāizvērtē vai riska radītās sekas var būt smagas (darba trauma, lūzums, arodslimība, nelaimes gadījums darbā) vai arī tās ir nelielas (ar papīra lapu sagriezts pirksts, neliels zilums u.tml.);
  
  
• pastāvošo mijiedarbību starp darbiniekiem un viņu veicamajām darbībām uzņēmumā. Jāņem vērā ka viena darbinieka darbs var radīt risku citam, kas atrodas tai pašā telpā vai apkārtnē, jāizvērtē arī darbinieku darba savstarpējā mijiedarbība un saistība (cik viņiem jāsadarbojas, kā viņiem jākontaktējas, kā viena darbinieka radītais risks var ietekmēt citus darbiniekus utt.);
  
  
• citu personu (piemēram, citu uzņēmumu nodarbināto, apmeklētāju, studentu, ārstniecības iestādes pacientu, klientu) klātbūtni darba vietā.
  
  

Veicot darba vides riska novērtēšanu, Jums var noderēt:

• darbinieku un uzticības personu novērojumi un pieredze
  
  
• informācija par negadījumiem, avārijām, traumām, slimībām, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām
  
  
• darbinieku slimības lapas un obligāto veselības pārbaužu rezultāti
  
  
• darba aizsardzības normatīvie akti, kuri ir saistoši Jūsu uzņēmumam
  
  
• kontroljautājumu saraksti
  
  
• attiecīgās nozares informatīvie materiāli un "labās prakses" piemēri
  
  
• uzņēmuma darba aizsardzības speciālistu vai darba aizsardzības struktūrvienības zināšanas
  
  
• iepriekš veikto darba vides mērījumu un darba vides riska novērtēšanas rezultāti
  

IEGAUMĒJIET! Riskiem reti ir tikai viens cēlonis. Tādēļ ir svarīgi noskaidrot visus apstākļus, kas varētu radīt risku konkrētajam darbiniekam Daži darbu veidi un darbinieki ir pakļauti lielākai riska faktoru iedarbībai, piemēram, labošanas un apkopes darbi, avāriju novēršanas darbi, izmēģinājuma darbi u.c.

Riska faktorus ne vienmēr izdodas atklāt uzreiz. Tāpēc jums regulāri jācenšas apsekot darba vidi un darba apstākļus, piemēram:

• dodoties darba vides un darba vietu apgaitā;
  
  
• sasaucot darbinieku sapulces, kurās izskata plānotos jautājumus;
  
  
• veicot pārrunas ar personālu;
  
  
• intervējot vai anketējot darbiniekus un uzticības personas;
  
  
• veicot mērījumus, piemēram, trokšņa līmenim, ķīmisko vielu koncentrācijai gaisā u.c.
  
  

Ja darbiniekam darba uzdevums jāveic kādā citā vietā (pie cita darba devēja), darba devējs jau iepriekš var noskaidrot, kāda tur ir darba vide, piemēram, apmeklējot šo darba vietu vai intervējot šī uzņēmuma pārstāvjus.

Veicot darba vides riska novērtēšanu nepieciešams dokumentēt visu darba vietu pārbaudēs iegūto informāciju, norādot kā tiek noteikti darba vides riska faktori, kā tiek novērtēts darba vides risks, un, ja tiek veikti mērījumi - to rezultāti un testēšanas pārskati arī ir jādokumentē.

Visus darba vides riska novērtēšanas dokumentus nepieciešams uzglabāt un nepieciešamības gadījumā pēc Valsts darba inspekcija pieprasījuma uzrādīt tai. Ieteicams šos dokumentus uzglabāt vismaz līdz nākamajai darba vides riska novērtēšanas reizei.

Darba vides riska novērtēšanas materiālus būtu ieteicams uzglabāt ilgākam laika periodam, jo tie Jums var izrādīties noderīgi tad, kad veiksiet nākamo darba vides iekšējās uzraudzības plānošanu un nākamo darba vides riska novērtēšanu. Iepriekšējos materiālus Jūs varēsiet izmantot kā paraugus, kā arī kā bāzi salīdzināšanai, lai redzētu, vai situācija Jūsu uzņēmuma darba vidē ir uzlabojusies vai nē.

Darba vides risku novērtē ne retāk kā reizi gadā. Reize gadā ir tas minimālais profilaktiskais risku novērtēšanas intervāls, kad Jūs pārskatāt darba vietas, konstatējat vai kaut kas nav mainījies salīdzinot ar iepriekšējo novērtējumu, vai darbinieki ne par ko nav sūdzējušies vai nav notikuši nelaimes gadījumi utt.

Taču ir atsevišķi gadījumi, kad riska novērtēšana jāveic nekavējoties:

• kad uzņēmums uzsāk citu darbības veidu. Piemēram, uzņēmums nodarbojās tikai ar mēbeļu ražošanu, bet nolemj uzsākt arī tirdzniecību, vai otrādi, līdz ar to rodas jauni darba vides riska faktori un tāpēc ir nepieciešams veikt darba vides riska novērtēšanu no jauna. Taču varbūt, ka jaunā darbības veida uzsākšana notiek pilnīgi citā ēkā un tas nekādi nevar ietekmēt jau esošos darba apstākļus, tad protams riska novērtēšanu veic tikai jaunajā darbības veidā;
  
  
• ja ir radušās pārmaiņas darba vidē (piemēram, mainījušies darba procesi, metodes, darba aprīkojums, vielu un produktu izmantošana vai ražošana, būtiski pārkārtota darba vieta);
  
  
• ja konstatē apstākļu pasliktināšanos darba vidē vai neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Piemēram, tiek konstatēts, ka pieaug troksnis darba vietās, kas traucē veikt darbinieku darbu, tādā gadījumā darba devējam jāpārbauda, kāpēc trokšņa līmenis ir palielinājies (iekārtā ir salūzusi kāda detaļa, ir saplīsis trokšņa aizsargfiltrs u.c.). Savukārt, ja konstatē, ka darba apstākļi neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (piemēram, tiek konstatēts ka putekļu koncentrācija darba vides gaisā pārsniedz standartos noteiktās pieļaujamās robežvērtības), tad jāatklāj pārsniegšanas iemesls un jāveic nepieciešamie pasākumi, pēc tam pārbaudot vai viss ir kārtībā;
  
  
• ja tiek pieņemti un stājas spēkā jauni normatīvie akti darba aizsardzības jomā, kas attiecas uz uzņēmuma darbu un darba vides riska novērtēšana ir nepieciešama, lai noteiktu vai tiek izpildītas šo normatīvo aktu prasības.
  
  

Atsevišķiem darba vides riska faktoriem riska novērtēšanu, jeb mērījumus būs jāveic citos intervālos nevis reizi gadā, ja tas ir noteikts attiecīgajos normatīvajos aktos par konkrētu darba vides riska faktoru (piemēram, par troksni, darba vides gaisu).

Visus darba vides riska novērtēšanas laikā iegūtos rezultātus nepieciešams:

1. izvērtēt, lai uz to pamata varētu izdarīt secinājumus par situāciju uzņēmumā un konkrētajā darba vietā. Balstoties uz darba vides riska novērtēšanas rezultātiem, tiek izplānots arī kādi darba aizsardzības pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā un kāda ir šo pasākumu prioritāte (kurš būtu jāveic pirmais) atbilstoši riska pakāpei;
   
   
2. dokumentēt un par tiem informēt darbiniekus, lai viņi zina kādiem riskiem viņi ir pakļauti, un tādējādi zinātu arī kam pievērst uzmanību un kā no riska izvairīties vai to samazināt;
   
   
3. saglabāt, lai nākamajā reizē, kad tiks veikta darba vides riska novērtēšana, tos varētu izmantot par paraugu un atskaites punktu nākamajiem rezultātiem.
   
   

Ja darba vides riska novērtēšanā ir iesaistītas laboratorijas un ir veikti kādi darba vides mērījumi, personai, kas veic darba vides riska novērtēšanu ir jāizvērtē laboratorijas testēšanas pārskata rezultāti, un šie rezultāti jāņem vērā plānojot darba aizsardzības pasākumus.

Grūtnieces, sievietes pēcdzemdību periodā, pusaudži un invalīdi minami kā tādu personu grupu piemēri, kas var būt īpaši pakļauti riska faktoriem. Tāpēc darba devējam ir jāpievērš īpaša uzmanība darba vietām kur tiek nodarbināti minēto grupu darbinieki.

Darba vides iekšējās uzraudzības īstenošana ir pasākumu kopums, kas ir vērsts uz darba vides riska novērtēšanas laikā atklāto darba vides risku novēršanu vai samazināšanu līdz līmenim, kas neapdraud darbinieku drošību un veselību.

Darba devējs:

• pieņem lēmumus par to, kā tiks novērsti un samazināti darba vides riski uzņēmumā - kādi darba aizsardzības pasākumi tiks veikti un kas to darīs;
  
  
• sadala pienākumus, atbildību un resursus darba vides iekšējās uzraudzības īstenošanai;
  
  
• atbild par to, lai darba aizsardzības pasākumi tiktu veikti savlaicīgi un pēc iespējas ātrāk, jo nevar ieplānot, ka darbiniekiem ir nepieciešami individuālie aizsardzības līdzekļi, bet to piešķiršana notiek tikai pēc pusgada.

Neskatoties uz to, vai darba devējs pats veic darba vides iekšējās uzraudzības īstenošanu, vai arī viņš tikai ir sadalījis pienākumus un atbildību un pats praktiski neveic nevienu pasākumu, viņš tomēr ir galvenais atbildīgais par to, lai ar noteiktajiem darba aizsardzības pasākumiem tiktu nodrošināta darbinieku drošība un veselība darbā.

Darba aizsardzības speciālists veic viņam uzticētos pienākumus un piedalās darba aizsardzības pasākumu organizēšanā un kontrolē to savlaicīgu izpildi. Par visu notiekošo darba aizsardzības speciālistam ir jāinformē darba devējs. Īstenojot darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā darba aizsardzības speciālists sadarbojas ar uzņēmuma vadību, struktūrvienību vadību, personām, kas atbildīgas par darba aizsardzības pasākumu veikšanu, uzticības personām, un darbiniekiem.

Persona, kuru darba devējs norīkojis kā atbildīgo par darba aizsardzības pasākumu veikšanu, tieši organizē un vada darba aizsardzības pasākuma izpildi un atbild par tā izpildes kvalitāti un savlaicīgumu.

Darbinieki darba vides iekšējās uzraudzības īstenošanas laikā sadarbojas ar darba devēju, darba aizsardzības speciālistu vai personu, kuru darba devējs ir norīkojis kā atbildīgo par darba aizsardzības pasākumu veikšanu. Darbiniekiem jāievēro darba devēja sniegtā informācija un instrukcijas par darba vides riskiem uzņēmumā, kā arī par veiktajiem darba aizsardzības pasākumiem un jāpilda tiem noteiktie pienākumi un uzdevumi attiecībā uz darba aizsardzības pasākumiem.

Šīs jautājums var rasties katram, kas pirmo reizi veic darba vides iekšējo uzraudzību, tāpēc mēģināsim Jums ar dažu vienkāršu soļu palīdzību izskaidrot šī posma būtību. Visu darba vides iekšējās uzraudzības īstenošanu var sīkāk sadalīt 5 galvenajos soļos:

1. IZVĒRTĒJIET REZULTĀTUS
   
   
2. NOSAKIET PASĀKUMUS
   
   
3. NOSAKIET TERMIŅUS UN ATBILDĪGOS
   
   
4. VEICIET PASĀKUMUS
   
   
5. PĀRBAUDIET PASĀKUMUS
   
   

1. Izvērtējiet rezultātus. Jūs tikko esat veikuši darba vides risku novērtēšanu uzņēmumā un esat ieguvuši zināmus rezultātus par darba vietām, riska faktoriem, riskiem un mērījumu rezultātus (piemēram, par troksni, apgaismojumu, darba vides gaisa sastāvu u.tml.), tagad Jums ir nepieciešams šos rezultātus izvērtēt. Pamatojoties uz šiem rezultātiem Jums jānosaka tās darba vietas, kur pastāv darba vides risks, kura novēršanai vai samazināšanai ir nepieciešams veikt darba aizsardzības pasākumus, kā arī Jums jānosaka, kuri darbinieki ir pakļauti šim riskam. Risks, kuru nepieciešams novērst vai samazināt, ir tāds, kas rada draudus darbinieku drošībai un veselībai, un Jums tas ir jānosaka vai ar kādu no riska novērtēšanas metodēm vai arī paļaujoties novērtējuma rezultātiem un sava lēmuma nekļūdīgumu, bet jebkurā gadījumā darba devējs būs atbildīgs par veikto izvēli.

Piemēram, kādā kokapstrādes uzņēmumā kā darba vides riska faktors tiek konstatēti putekļi, kas rodas darba procesā, bet tiem netiek pievērsta pienācīga uzmanība un darba devējs nolemj, ka šis riska faktors nerada risku darbinieku drošībai un veselībai, tāpēc pasākumi nav nepieciešami. Taču vēlāk darbinieki no šiem putekļiem iegūst arodslimību, un tad darba devējs ir vainīgs, jo nebija pareizi veicis riska novērtēšanu un izvērtējis darba vides riska rezultātus.

2. Nosakiet pasākumus. Kad Jūs esat noteicis tās darba vietas, kurās pastāv darba vides risks darbinieku drošībai un veselībai, kā arī esat noteicis, kuri darbinieki ir pakļauti šim riskam, Jums ir jāizplāno un jānosaka atbilstoši darba aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā. Nosakot darba aizsardzības pasākumus, nepieciešams ņemt vērā risku novērtēšanas gaitā iegūtos rezultātus par riska faktoriem (avotiem un cēloņiem) un par risku kā tādu. Novērsiet risku tieši tā avotā un ņemiet vērā riska cēloni. Piemēram, lai samazinātu putekļu kaitīgo ietekmi kokapstrādes uzņēmumā, izplānojiet, vai Jums un darbiniekiem izdevīgāk un labāk ir ierīkot kopīgu ventilācijas un putekļu nosūces ierīci, vai arī, ja tas ir tehniski neiespējami, nelietderīgi, un turklāt nenodrošina darbinieku drošību un veselības aizsardzību, Jūs varat, piemēram, apgādāt darbiniekus ar piemērotiem respiratoriem. Nosakot pasākumus, Jums ir jāizvērtē riska raksturs (vai risks skar tikai vienu darbinieku/darba vietu, par cik tiek pārsniegtas pieļaujamās robežvērtības, vai risks var notikt bieži, kādas sekas tas var radīt utt.) un jāizlemj, kā vislabāk to būtu novērst vai samazināt.

IEGAUMĒJIET! Kolektīvie aizsardzības līdzekļi vienmēr novērš risku tuvāk tā avotam nekā individuālie aizsardzības līdzekļi, tāpēc priekšroka vienmēr dodama kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem. Individuālie aizsardzības līdzekļi ir pēdējais līdzeklis darbinieku drošībai un veselības aizsardzībai, un tos izmanto tikai tad, kad citādi darbinieku drošību un veselību nevar aizsargāt.

3. Nosakiet termiņus un atbildīgos. Pēc nepieciešamo darba aizsardzības pasākumu noteikšanas, Jums jāplāno laika termiņi, kad tie tiks veikti un kas to darīs. Jūs nevarat veikt visus pasākumus uzreiz, tāpēc būtu jāsastāda laika grafiks, nosakot kad kurš pasākums tiks realizēts. Sāciet ar tiem neatliekamajiem pasākumiem, kas visvairāk ir nepieciešami darbinieku drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai. Raugieties, lai pašu noteiktie termiņi būtu reāli, bet arī nekavējaties ar darba aizsardzības pasākumu īstenošanu vai atlikšanu uz vēlāku laiku. Kad esat noteicis pasākumus un termiņus, sadaliet atbildīgos par pasākumu īstenošanu. Ja pasākumi ir vairāki un bieži vien nepieciešams realizēt vairākus darba aizsardzības pasākumus vienlaicīgi, tad vienam cilvēkam, lai veiktu visus nepieciešamos pasākumus būs vajadzīgs ļoti ilgs laiks. Piemēram, uzņēmumā ir kāda darba iekārta, kas vienlaicīgi rada pārlieku lielu troksni un arī vibrāciju. Šāda riska novēršanai nepieciešams kompleksi veikt vairākus darba aizsardzības pasākumus - mašīnas pamatni izolēt ar vibrāciju mazinošu materiālu, mašīnu izolēt ar trokšņa slāpējošu aizsargsienu, piešķirt darbiniekam individuālos aizsardzības līdzekļus utt. Ja ir tikai viena darba vieta, tad ar to nevarētu rasties īpaši lielas problēmas, bet ja šādas darba vietas kādā rūpnīcā ir daudz, tad kamēr viens cilvēks paspēs novērst riskus visās darba vietās, dažu darbinieku drošība un veselības aizsardzība kādu laiku netiks nodrošināta. Tāpēc darba devējam ir uzdevumu un atbildības sadale ir jāveic rūpīgi un pārdomāti. Ir svarīgi, lai iekšējās uzraudzības uzdevumus pildītu tas cilvēks vai cilvēki, kas ir vispiemērotākie to veikšanai.

IEGAUMĒJIET! Katru uzdevumu pēc iespējas uzticiet tikai vienai personai; Neatstājiet kādu uzdevumu "karājamies gaisā" vai neaizmirstiet to pavisam; Raugieties, lai uzdevuma veicējam būtu vajadzīgās zināšanas, pilnvaras un resursi; Raugieties, lai uzdevuma saņēmējs būtu pareizi sapratis savu uzdevumu; Informējiet arī pārējos darbiniekus par uzdevumu sadali.

4. Veiciet pasākumus. Kad būsiet izplānojis nepieciešamos pasākumus, noteicis termiņus un atbildīgos par pasākumu izpildi, tad Jums jāķeras pie pasākumu īstenošanas. Pirmkārt, vienmēr novērsiet nopietnākos riskus. Centieties novērst šo risku avotu. Ja varbūt nav iespējams pilnībā izvairīties no visiem riskiem - tādā gadījumā jārīkojas citādi, piemēram, darbiniekus īpaši instruējot, apmācot un vadot vai kā pēdējo līdzekli izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus. Pasākumus, kurus objektīvu apsvērumu dēļ nevar veikt uzreiz, ir jāieraksta plānā, nosakot arī to, kad pasākumi tiks veikti un kas būs atbildīgs par to izpildi.

5. Pārbaudiet pasākumus. Sekojiet līdzi pasākumu norisei, centieties izpildīt pasākumus plānotajos un noteiktajos termiņos, kā arī pārbaudiet pasākumu efektivitāti, vai tie spēj novērst vai samazināt risku līdz vajadzīgajam līmenim un nodrošināt darbinieku drošību un veselības aizsardzību.

Veicot darba aizsardzības pasākumus riska novēršanai vai samazināšanai, Jums jāņem vērā, lai novēršot vienu risku netiktu radīts cits, proti - lai atrisinot vienu problēmu Jūs netīšām neradītu citu, piemēram, apšaubāms ir ieguvums, kad trokšņa samazināšanai Jūs biroja logus noklājat ar speciālu pārklājumu trokšņa samazināšanai no ārpuses, bet nenodrošināt darbiniekiem pietiekošu ventilāciju, tādējādi radot birojā karstuma un bezgaisa atmosfēru. Jāuzmanās arī, lai risks netiktu pārnests uz citu vietu, piemēram, toksisko vielu izplūšana apdraudētu kādu citu telpu vai sabiedrisku vietu (kādā slimnīcā izplūdes ventilācija no morga notika tieši zem bērnu palātas logiem).

Uzņēmumā var būt dažas profesijas (amati) un darba vietas, kuras ir darbiniekiem bīstamākas nekā citas. Gan Likums, gan Noteikumi nosaka, ka darba devējam ir jāsastāda to profesiju (amatu) vai darba vietu sarakstu, kurās:

• darbinieku veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori (piemēram, troksnis);
  
  
• darbiniekiem darbā ir īpaši apstākļi;
  
  
• darbinieku darbs ir saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai.
  

Lai sastādītu minētos sarakstus Jums jāizmanto, Ministru kabineta noteikumos dotie pielikumi par veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem, darbiem ar īpašiem apstākļiem un darbiem, kas saistīti ar risku citu cilvēku veselībai, un, otrkārt, Jūsu uzņēmuma darba vides riska novērtēšanas rezultāti un darba vietu pārbaudē iegūtā informācija par darba vides riska faktoriem.

Minēto darba vietu un profesiju (amatu) darbinieki uzņēmumā ir pakļauti īpašam riskam, tāpēc darba devējam ir jāvelta papildus uzmanība viņu drošībai un veselības aizsardzībai. Darba devējam ir atsevišķi jāplāno un jānorāda minēto darbinieku aizsardzībai paredzētos darba aizsardzības pasākumus (arī nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus).

Darba devējam jānosaka un jāveicina savstarpējā sadarbība starp:

• uzņēmuma vadību, struktūrvienību vadību un uzticības personām, darba aizsardzības speciālistiem un nodarbinātajiem;
  
  
• nodarbinātajiem, citu uzņēmumu nodarbinātajiem, kuri veic darbu viņu teritorijā (piemēram, piegādātāji), un apmeklētājiem;
  
  
• nodarbinātajiem, kuriem uzticēta pirmās palīdzības, ugunsgrēka dzēšanas, nodarbināto evakuācijas u.c. ārkārtas situācijās nepieciešamo pasākumu veikšana.
  

Darba devējs informē visus darbiniekus un uzticības personas par:

• riska faktoriem un no tiem izrietošajiem darba vides riskiem, kas pastāv uzņēmumā un katrā konkrētajā darba vietā;
  
  
• ieguvumu darbiniekiem un uzņēmumam, kas rodas no darba vides riska faktoru novēršanas un darba vides riska samazināšanas;
  
  
• viņu uzdevumiem un pienākumiem darba vides iekšējās uzraudzības veikšanā, ieskaitot nepieciešamo rīcību ārkārtas situācijas gadījumā;
  
  
• iespējamām sekām, kas var rasties neievērojot noteikto darba procesu un preventīvos pasākumus;
  
  
• darba vides riska novērtēšanas rezultātiem, uz to pamata izdarītajiem secinājumiem;
  
  
• veiktajiem vai veicamajiem darba aizsardzības pasākumiem.
  

IEGAUMĒJIET! Visai darba devēja sniegtajai informācijai jābūt darbiniekiem skaidri saprotamai un pieejamai. Bez darbiniekiem uzņēmuma teritorijā mēdz būt arī citas personas, tādēļ darba devēja pienākums ir informēt par pastāvošajiem darba vides riskiem un nepieciešamajiem darba aizsardzības pasākumiem uzņēmuma telpu nomniekus, citus darba devējus un viņu darbiniekus, ja attiecīgajā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju darbinieki, kā arī uzņēmuma apmeklētājus, klientus un citas personas, kas varētu tikt pakļautas darba vides riskam.

Darba devējam jānodrošina darbinieku instruktāža un nepieciešamības gadījumā - apmācība par darba aizsardzības jautājumiem. Darbiniekiem jāsaņem instruktāža pirms darbu uzsākšanas (ievadinstruktāža), instruktāža savā darba vietā un periodiskās instruktāžas un apmācības par darba aizsardzības jautājumiem.

Darba vides iekšējās uzraudzības pārbaude un pilnveidošana ir darba vides iekšējās uzraudzības pēdējais posms, kas atspoguļo Jūsu veikto darbību rezultātus un efektivitāti (pārbaude), bet reizē tas ir arī pirmais solis turpmākajai darba vides iekšējās uzraudzības attīstībai (pilnveidošana).

Pārbaudes mērķis ir noskaidrot:

• Vai esat ieviesis tādu darba vides iekšējās uzraudzību, kas nodrošina darbinieku drošības un veselības aizsardzību;
  
  
• Vai esat izpildījis normatīvo aktu prasības;
  
  
• Vai esat sasniedzis sākotnēji (plānā) izvirzītos mērķus un uzdevumus;
  
  
• Vai esat novērsis darba vides riskus uzņēmumā vai arī samazinājis tos līdz pieļaujamajam līmenim, kas neapdraud darbinieku drošību un veselību;
  
  
• Kādi labojumi un pilnveidojumi Jūsu ieviestajā darba vides iekšējā uzraudzībā ir nepieciešami.
  
  

Izanalizējiet visus iepriekš veiktos darba vides iekšējās uzraudzības soļus un darba aizsardzības sistēmu kopumā, kā arī izvērtējiet, vai esat sasnieguši plānotos mērķus un uzdevumus. Pārbaudiet arī vai esat izpildījuši darba aizsardzības pasākumus, vai tie ir veikti noteiktajos termiņos un vai tie ir devuši gaidītos rezultātus.

Veicot darba vides iekšējās uzraudzības pārbaudi jāņem vērā iepriekšējo pārbaužu un darba vides riska novērtēšanas rezultāti.

Visus pārbaudes posmus un rezultātus nepieciešams dokumentēt.

Pārbaudi būtu jāveic darba devējam pašam, jo viņš ir atbildīgs par to, lai darba vides iekšējā uzraudzība uzņēmumā tiktu veikta un ieviesta vismaz atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Darba devējam kritiski un rūpīgi jāizvērtē veikto pasākumu rezultāti un efektivitāte, lai varētu atklāt nepilnības un veikt nepieciešamos uzlabojumus uzņēmuma darba vides iekšējā uzraudzībā, nevis gaidīt, kad viņam uz tiem norādīs Valsts darba inspekcija.

Gadījumā, ja darba devējam nav nepieciešamo zināšanu lai veiktu šāda veida pārbaudes, tad viņš to var uzticēt vai nu uzņēmuma darba aizsardzības speciālistam vai arī kompetentajam speciālistam vai kompetentajai institūcijai, kas pieaicināti no malas. Taču šajā gadījumā darba devējam ir jāpaļaujas uz minēto speciālistu zināšanām un kompetenci, bet par rezultātu atbild viņš pats.

Darba vides iekšējās uzraudzības pārbaužu biežums ir atkarīgs no uzņēmuma saimnieciskā darbības veida, pastāvošajiem darba vides riska faktoriem, kā arī darba vides riska iestāšanās varbūtības un seku smaguma pakāpes. Pārbaužu biežumu nosaka darba devējs pats, bet tā tāpat kā darba vides riska novērtēšana ir jāveic ne retāk kā reizi gadā.

Gadījumā, ja darba devējs pats nav veicis darba vides iekšējās uzraudzības pārbaudi, persona, kas veikusi pārbaudi, par iegūtajiem rezultātiem informē darba devēju. Savukārt darba devējam būtu ieteicams informēt darbiniekus par sasniegtajiem mērķiem un uzdevumiem, jo darbinieki, jūtot, ka darba devējam rūp viņu drošība un veselība, pozitīvi novērtēs viņa centienus darba vides uzlabošanā un darbinieku drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanā.

Pēc darba vides iekšējās uzraudzības (tai skaitā darba aizsardzības pasākumu un to efektivitātes) pārbaužu rezultātiem darba devējs izvērtē kādus uzlabojumus ir nepieciešams veikt. Pamatojoties uz darba vides iekšējās uzraudzības pārbaudes rezultātiem, tiek veikti nepieciešamie grozījumi darba vides iekšējās uzraudzības plānā un pilnveidota darba vides iekšējā uzraudzība. Minētās darbības darba devējs dokumentē.

Iepriekšējās nodaļās sniedzām Jums informāciju par katru darba vides iekšējās uzraudzības posmu, un ceram, ka tas Jums palīdzēja labāk izprast to būtību un nozīmi. Šajā nodaļā mēģināsim atbildēt uz jautājumiem, kas varētu Jums rasties pēc tam, kad būsiet veikuši darba vides iekšējo uzraudzību savā uzņēmumā vai iestādē un, kas varbūt netika atbildēti iepriekšējās šī materiāla nodaļās.

Lai darba vides iekšējā uzraudzība darbotos efektīvi, nepietiek ar to, ka Jūs tikai reizi gadā veicat iepriekšējās sešās nodaļās aprakstītos darba vides iekšējās uzraudzības posmus. Darba vides iekšējā uzraudzība ir nepārtraukts process, kas vērst uz drošas un veselībai nekaitīgas darba vides izveidi, tāpēc pēc tam, kad būsiet veikuši iepriekš aprakstītos darba vides iekšējās uzraudzības posmus, pārdomājiet un izplānojiet kādas aktivitātes un pasākumi ir nepieciešami turpmākai darba vides iekšējo uzraudzības veikšanai un kā tiks veikta darba vides iekšējā uzraudzība ikdienā.

Par ikdienas darba vides iekšējās uzraudzības sākumpunktu izmantojiet ikdienas darba uzdevumus un padomājiet, kā tie ietekmē darba vidi un kā tie var ietekmēt darbinieku drošību un veselību. Piemēram, ja ir kādi īpaši smagi darba uzdevumi, darbiniekiem varētu būt vajadzīga papildus atslodze. Darbiniekiem, kas saņēmuši jaunus darba uzdevumus vai nav bijuši darbā ilgāku laiku, var būt vajadzīgs atbalsts un informācija.

Ieteicams, ka ne tikai darba aizsardzības speciālists, bet arī katrs darbinieks pirms darbu uzsākšanas veic savas darba vietas pārbaudi un riska novērtēšanu. Tas var izpausties, piemēram, iekārtas funkcionēšanas pārbaudē (vai ieslēgšanas/izslēgšanas režīmi darbojas adekvāti, vai aizsargierīces ir nostiprinātas, vai apgaismojums darbu veikšanai ir pietiekams u.tml.).

Ja Jūsu uzņēmumā ir notikušas pārmaiņas, ir svarīgi izvērtēt, kādas sekas šīs pārmaiņas var radīt darba vidē. Pārmaiņas var radīt jaunus darba vides riskus uzņēmumā, piemēram, kādā darba vietā, kur jau ir vairāki darbgaldi, vēl vienas jaunas darba iekārtu ievietošana, var izsaukt trokšņa līmeņa palielināšanos, kas pārsniedz pieļaujamās normas, jo tagad kopīgais iekārtu radītais troksnis būs lielāks nekā iepriekš. Taču pārmaiņas var būt arī pozitīvas, kas uzlabo darba vidi uzņēmumā, piemēram, kāda veca, trokšņaina un bīstama darba iekārta tiek aizstāta ar jaunu, modernu, klusu un drošāku darba iekārtu. Ja Jūs neesat drošs par to, ka notikušās pārmaiņas Jūsu uzņēmumā nav radījušas jaunu vai papildus risku darbinieku drošībai un veselībai, Jums būtu jāveic darba vides riska novērtējums.

Ja darbā notiek nelaimes gadījums, cietušais darbinieks vai šī notikuma liecinieki nekavējoties ziņo par notikušo darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam.

Šī notikuma liecinieki, darba devējs, tiešais darba vadītājs vai darba aizsardzības speciālists steidzīgi gādā par pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu un nepieciešamības gadījumā - nogādā cietušo ārstniecības iestādē.

Par notikušo nelaimes gadījumu jāinformē uzņēmuma darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu.

Darba devējs vai viņa pilnvarotā persona veic aktivitātes darbā notikušā nelaimes gadījuma izmeklēšanai, t.sk. izveido komisiju notikušā nelaimes gadījuma izmeklēšanai.

Ja nelaimes gadījumā viens vai vairāki darbinieki ir zaudējuši dzīvību vai, ja darbiniekam konstatēti smagi veselības traucējumi, darba devējam nekavējoties jāziņo Valsts darba inspekcijai un policijas nodaļai, kuras uzraudzībai pakļautajā rajonā notika nelaimes gadījums.

Inspekcijai nekavējoties jāziņo arī par jebkuru nelaimes gadījumu, kas notic uzņēmumā, kurā darba devējs nodarbina mazāk par pieciem darbiniekiem.

Saslimšanas, pārpūle un nelaimes gadījumi norāda, ka darba vidē pastāv darba vides riska faktori. Ir svarīgi, lai Jūs darbā izpētītu notikušā nelaimes gadījuma cēloņus un veiktu pasākumus, lai tas vairs nevarētu atkārtoties.

Katru gadu būtu ieteicams izveidot rakstisku saslimšanu un nelaimes gadījumu darbā kopsavilkumu un izanalizēt to.

IZMEKLĒJOT NELAIMES GADĪJUMU, IEGAUMĒJIET! Aprakstiet notikušo! Kad, kur un kā tas notika? Kādi cēloņi to veicināja vai varēja veicināt? Kādi pasākumi būtu varējuši aizkavēt šo notikumu? Kādi pasākumi veicami uzreiz? Vai uzņēmumā ir citi darbi, kuros varētu notikt līdzīgi nelaimes gadījumi?

Noteikumi nosaka, ka darba devējam obligāti jādokumentē darba vides iekšējās uzraudzības plānu un tajā veiktie grozījumi, darba vietu pārbaudes (t.sk. darba vides riska faktoru noteikšanas) materiālus un darba vides riska novērtēšanas rezultātus. Tā obligātā likumdošanas prasība, taču, ja būsiet sekojis mūsu ieteikumiem, tad šobrīd Jūsu rīcībā vajadzētu būt:

• kontroljautājumu sarakstam par esošo situāciju uzņēmumā un dokumentam par sākotnējo stāvokļa novērtējuma rezultātiem, t.sk. sākotnējā darba vides riska novērtējuma rezultātiem;
  
  
• izstrādātai un dokumentētai, skaidrai un konkrētai uzņēmuma darba aizsardzības politikai (mazos uzņēmumos - labs rīcības plāns), ar noteiktiem vispārējiem mērķiem darba aizsardzības jomā;
  
  
• Darba vides iekšējās uzraudzības plānam ar noteiktiem konkrētiem mērķiem un uzdevumiem, atbilstošiem darba aizsardzības pasākumiem un to īstenošanas termiņiem, atbildīgajiem un nepieciešamajiem līdzekļiem;
  
  
• Jautājumu sarakstam par darba vides risku novērtēšanu (izstrādā pirms riska novērtēšanas);
  
  
• Darba vietu pārbaudes rezultāti ar darba vietās noteiktajiem darba vides riska faktoriem;
  
  
• Veikto darba vides mērījumu rezultātiem, piemēram, darba vides trokšņa mērījumu rezulāti, un testēšanas pārskatam, ja mērījumus veikusi laboratorija;
  
  
• Darba vides riska novērtējuma rezultātiem;
  
  
• Veicamo darba aizsardzības pasākumu plānam ar izpildes termiņiem un atbildīgajiem;
  
  
• Profesiju (amatu) vai darba vietu sarakstam, kurās:
  • darbinieku veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori (piemēram, troksnis);
  • darbiniekiem darbā ir īpaši apstākļi;
  • darbinieku darbs ir saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai.
    
  Minētajos sarakstos arī jābūt norādītiem darba aizsardzības pasākumiem un nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kas nodrošinās šo darbinieku drošību un veselības aizsardzību;
  
  
• Darba vides iekšējās uzraudzības pārbaudes rezultātiem ar nepieciešamajiem grozījumiem un pilnveidojumiem;
  
  
• rakstiskam kopsavilkumam par saslimšanām un nelaimes gadījumiem darbā;
  
  
• izstrādātām rakstiskām instrukcijām par darba aizsardzības jautājumiem.

Darba vides iekšējo uzraudzību mazajos uzņēmumos var veikt ievērojot šādu vienkāršotāku aktivitāšu modeli:

1. Apziniet pašreizējos darba apstākļus
   
   
2. Nosakiet darba vides riska faktorus un novērtējiet darba vides risku
   
   
3. Izlemiet, kādi darba aizsardzības pasākumi nepieciešami, kas tos veiks un kas tos apsekos
   
   
4. Veiciet pasākumus atklāto riska faktoru novēršanai un darba vides riska samazināšanai
   
   
5. Izstrādājiet rīcības plānu darbiem, kas netiek veikti uzreiz
   
   
6. Apsekojiet īstenotos darba aizsardzības pasākumus un veiciet nepieciešamās korekcijas

Darba aizsardzība - nodarbināto drošība un veselība darbā;

Darba aizsardzības pasākumi - preventīvi tiesiski, saimnieciski, sociāli, tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī novērst nelaimes gadījumus darbā un arodslimības;

Darba aizsardzības speciālists - nodarbinātais, kura pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību un kurš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

Darba aprīkojums - jebkura ierīce (mašīna, mehānisms), aparāts, darbarīks vai iekārta, ko lieto darbā;

Darba devējs - fiziskā persona, juridiskā persona vai tiesībspējīga personālsabiedrība, kura nodarbina vismaz vienu nodarbināto;

Darba vide - darba vieta ar tās fizikālajiem, ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu;

Darba vides iekšējā uzraudzība - uzņēmuma darbības plānošana, organizēšana, īstenošana un vadīšana tādā veidā, lai garantētu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi;

Darba vides risks - varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šā kaitējuma iespējamā smaguma pakāpe;

Darba vieta - vieta, kurā nodarbinātais veic savu darbu, kā arī uzņēmuma ietvaros jebkura cita vieta, kura nodarbinātajam ir pieejama darba gaitā vai kur nodarbinātais strādā ar darba devēja atļauju vai rīkojumu;

Kompetenta institūcija - institūcija, kura ir pilnvarota veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kuras kompetence darba aizsardzības jautājumos novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

Kompetents speciālists - speciālists, kurš ir kompetents veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kura kompetence novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

Preventīvie pasākumi - rīcība vai pasākumi, ko uzņēmumā veic vai plāno visos darba posmos, lai novērstu vai mazinātu darba vides risku;

Uzticības persona - nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā;

Nelaimes gadījums darbā - darbinieka veselības stāvokļa pēkšņa, strauja pasliktināšanās, ko izraisījuši darba vides bīstamie vai kaitīgie faktori un kuru sekas ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums vai darbinieka nāve;

Arodslimības - atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru cēlonis ir darba veida fizikālie, ķīmiskie, higiēniskie, bioloģiskie un psiholoģiskie faktori;

Nepārtraukta pilnveidošana - darba vides iekšējās uzraudzības un darba aizsardzības sistēmas attīstība, lai panāktu visas darba aizsardzības uzlabošanos atbilstoši uzņēmuma darba aizsardzības politikai;

Darba vides riska faktoru noteikšana - darba vietu apzināšanas process, lai noteiktu tajā esošos riska faktorus un to raksturu;

Negadījums - notikums, kas izraisīja vai varēja izraisīt nelaimes gadījumu;

Mērķi - paša uzņēmuma noteiktie mērķi darba aizsardzības jomā, kas jāsasniedz;

Darba aizsardzības sistēma - visas vadības sistēmas sastāvdaļa, kas veicina ar uzņēmuma darbību saistīto darba vides risku pārzināšanu. Darba aizsardzības sistēmā ietilpst darba vides riska novērtēšana, darba vides iekšējā uzraudzība, darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošana, konsultēšanās ar nodarbinātajiem, lai iesaistītu viņus darba aizsardzības uzlabošanā.

Darba vides riska novērtēšana - visaptverošs riska apjoma novērtēšanas process, lai noteiktu vai risks ir pieļaujams vai nē (vai darbinieku drošība un veselība ir apdraudēta vai nē).

Lai noteiktu kādas darba aizsardzības prasības jāievēro Jūsu uzņēmumā, nepieciešams rūpīgi iepazīties un izvērtēt visus normatīvos aktus darba aizsardzības jomā. Šeit ir uzskaitīti tikai paši būtiskākie darba aizsardzības normatīvie akti, kas vairāk vai mazāk attiecas uz visiem uzņēmumiem.

1. Darba aizsardzības likums (pieņemts Saeimā 2001.gada 21.jūnijā, stājās spēkā ar 01.01.2002.);
   
   
2. Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumi Nr.379 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība" (Stājas spēkā ar 01.01. 2002.);
   
   
3. Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumi Nr.539 "Noteikumi par darba aizsardzības prasībām, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vietās" (Stājas spēkā ar 01.01. 2002.);
   
   
4. Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.153 "Darba drošības un veselības aizsardzības noteikumi, strādājot ar displeju un iekārtojot darbstaciju" (Stājas spēkā ar 01.06.2001.);
   
   
5. Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra noteikumi Nr.72 "Darba drošības un veselības aizsardzības prasības, strādājot ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem darba vietā" (Stājas spēkā ar 01.04.2001.);
   
   
6. 2000.gada 19.septembra noteikumi nr.318 "Noteikumi par darba drošības un veselības aizsardzības organizēšanas un darba vietu iekārtošanas prasībām būvlaukumos" (Stājas spēkā ar 01.08.2001.);
   
   
7. 2000.gada 25.aprīļa noteikumi nr.159 "Noteikumi par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu darbā" (Stājas spēkā ar 01.01.2001.);
   
   
8. 2000.gada 8.februāra noteikumi nr.44 "Noteikumi par minimālajām darba drošības un veselības aizsardzības prasībām darba aprīkojuma lietošanā" (Stājas spēkā ar 01.07.2000.);
   
   
9. 1999.gada 3.augusta noteikumi nr.270 "Noteikumi par darba drošības un veselības aizsardzības prasībām, pārvietojot smagumus" (Stājas spēkā ar 01.01.2001.);
   
   
10. 1998.gada 22.decembra noteikumi nr.470 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība" (Stājas spēkā ar 01.01.1999.);
    
    
11. 1998.gada 25.augusta noteikumi nr.318 "Prasības drošības zīmju lietošanai darba vietās" (Stājas spēkā ar 01.01.1999.);
    
    
12. Ministru kabineta 1998.gada 25.augusta noteikumi Nr.317 "Noteikumi par darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā ar azbestu" (Stājas spēkā ar 01.01. 2000.).

Bieži vien ir dzirdams jautājums - Kur var iepazīties ar darba aizsardzības normatīvajiem aktiem? vai Kur var iegūt informāciju par darba aizsardzības jautājumiem? Šajā pielikumā mēģināsim dot atbildes uz šiem jautājumiem norādīt Jums ceļu pie darba aizsardzības informācijas.

Informāciju vai konsultāciju par darba aizsardzības jautājumiem var saņemt:

• Valsts darba inspekcijā
  K.Valdemāra ielā 38,
  Rīgā, LV - 1010
  Tālr. 7021751
  http://www.vdi.lv/

Informāciju par darba aizsardzības jautājumiem var atrast arī citu institūciju interneta mājas lapās:

• Labklājības ministrija: http://www.lm.gov.lv/
  
• Latvijas darba devēju konfederācija: http://www.lddk.lv/
  
• Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība: http://www.lbas.lv/
  
• Darba un vides veselības institūta: www.parks.lv/home/ioeh/
  

Likumdošanu darba aizsardzības jomā var meklēt arī pēc adresēm:

• http://www.likumi.lv/
  
• http://www.mk.gov.lv/
  
• http://www.saeima.lv/
  

Informāciju par jaunākajām aktualitātēm, pētījumiem un situāciju Eiropas Savienības dalībvalstīs Jūs varat atrast Eiropas Darba Drošības un Veselības Aizsardzības Aģentūras interneta mājas lapā: http://europe.osha.eu.int/