Projekts

2003. gada "__"___________                                        Noteikumi Nr.       

Rīgā                                                                               (prot. Nr.           )

Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 18.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības darbā sprādzienbīstamā vidē.

2. Darba vide uzskatāma par sprādzienbīstamu, ja tajā pastāv vai var rasties uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu vai īpaši viegli uzliesmojošu vielu un produktu, gāzu, tvaiku, miglas vai putekļu (turpmāk – uzliesmojošu vielu) maisījumi ar gaisu, kuros normālos atmosfēras apstākļos pēc uzliesmojuma uguns izplatās visā maisījuma tilpumā.

3. Uzliesmojošu vielu putekļu slāņus, nogulas un kaudzes uzskata par sprādzienbīstamu vidi radošu avotu. Uzliesmojošas vielas, kuru fizikāli ķīmisko īpašību izpēte ir uzrādījusi, ka maisījumā ar gaisu tās nevar izraisīt sprādzienu, nav uzskatāmas par sprādzienbīstamu vidi radošu avotu.

4. Šo noteikumu prasības neattiecas uz darbu:

4.1. telpās, kur notiek pacientu ārstēšana;

4.2. ar ierīcēm, ko izmanto gāzveida degvielas dedzināšanai;

4.3. pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu vai ķīmiski nestabilu vielu ražošanā, tirgošanā, izmantošanā, uzglabāšanā un pārvadāšanā;

4.4. derīgo izrakteņu izpētē, ieguvē un gatavošanā pārdošanai;

4.5. ar transportlīdzekļiem, kas noteikti starptautiskajos līgumos par starptautiskiem bīstamo kravu pārvadājumiem pa autoceļiem, dzelzceļu, ūdeņiem, kā arī par civilo aviāciju, izņemot transportlīdzekļus, kuri ir paredzēti lietošanai sprādzienbīstamā vidē.

5. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

6. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.

II. Sprādzienbīstamu darba vietu klasifikācija

7. Darba vietas uzskatāmas par sprādzienbīstamām, ja tajās pastāv vai var rasties sprādzienbīstama vide, kas rada risku nodarbināto drošībai un veselībai un aizsardzībai pret šo risku ir nepieciešami īpaši nodrošinājumi un pasākumi.

8. Sprādzienbīstamas darba vietas iedala zonās, pamatojoties uz sprādzienbīstamas vides rašanās biežumu un pastāvēšanas ilgumu:

8.1. 0. zona - vieta, kur sprādzienbīstama vide, kas sastāv no gaisa maisījuma ar uzliesmojošu vielu gāzes, tvaiku vai miglas formā, pastāv visu laiku, ilgstošus laika periodus vai bieži;

8.2. 1. zona - vieta, kur sprādzienbīstama vide, kas sastāv no gaisa maisījuma ar uzliesmojošu vielu gāzes, tvaiku vai miglas formā, var rasties dažreiz normālos darba apstākļos, veicot tehnoloģiskā (darba) procesā noteiktas darbības;

8.3. 2. zona - vieta, kur sprādzienbīstama vide, kas sastāv no gaisa maisījuma ar uzliesmojošu vielu gāzes, tvaiku vai miglas formā, nevarētu rasties normālos darba apstākļos, veicot tehnoloģiskā (darba) procesā noteiktas darbības, bet, ja tā rodas, pastāv tikai īsu laika periodu;

8.4. 20. zona - vieta, kur sprādzienbīstama vide uzliesmojošu vielu putekļu mākoņa formā gaisā pastāv visu laiku, ilgstošus laika periodus vai bieži;

8.5. 21. zona - vieta, kur sprādzienbīstama vide uzliesmojošu vielu putekļu mākoņa formā gaisā var rasties dažreiz normālos darba apstākļos, veicot tehnoloģiskā (darba) procesā noteiktas darbības;

8.6. 22. zona - vieta, kur sprādzienbīstama vide uzliesmojošu vielu putekļu mākoņa formā gaisā nevarētu rasties normālos darba apstākļos, veicot tehnoloģiskā (darba) procesā noteiktas darbības, bet, ja tā rodas, pastāv tikai īsu laika periodu.

III. Sprādzienbīstamas vides radītā riska novērtēšana

9. Darba devējs nodrošina, ka no jauna izveidotās vai rekonstruētās darba vietās pirms darba uzsākšanas tiek veikta pārbaude, lai noteiktu, vai darba vieta ir sprādzienbīstama. Ja konstatē, ka darba vieta ir sprādzienbīstama, darba devējs nodrošina sprādzienbīstamas vides radītā riska novērtēšanu.

10. Sprādzienbīstamas vides radītā riska novērtēšanu darba devējs nodrošina uzņēmuma darba vides iekšējās uzraudzības un darba vides risku novērtēšanas ietvaros, iesaistot uzticības personas un nodarbinātos.

11. Veicot sprādzienbīstamas vides radītā riska novērtēšanu, ņem vērā:

11.1. sprādzienbīstamas vides rašanās iespēju un tās pastāvēšanas ilgumu;

11.2. aizdegšanās avotu klātbūtnes iespēju, to iedarbības biežumu un spēku, kā arī radītās enerģijas impulsu, ieskaitot elektrostatisko izlādēšanos;

11.3. pielietoto darba aprīkojumu, vielas, procesus un to mijiedarbību;

11.4. paredzamo seku apjomu.

12. Novērtējot sprādzienbīstamas vides radīto risku, nosaka sprādzienbīstamas vides izplatīšanās iespēju caur atverēm un nepietiekami blīviem savienojumiem darba aprīkojumā, telpā, darba vietā, kā arī iespējamo izplatīšanos normālos darba apstākļos un avārijas gadījumos.

13. Sprādzienbīstamas vides radītā riska novērtēšanu veic ne retāk kā reizi gadā, kā arī tad, kad tiek radīta jauna darba vieta vai kādā no pastāvošajām darba vietām tiek veiktas izmaiņas (mainās darba procesi, metodes, darba aprīkojums, vielu un produktu izmantošana vai to ražošana u.tml.), kas varētu palielināt sprādzienbīstamas vides radīto risku un ietekmēt nodarbināto drošību un veselību darbā.

14. Sprādzienbīstamas vides radītā riska novērtējumu darba devējs dokumentē.

IV. Sprādzienbīstamas vides radītā riska novēršana un samazināšana, darba devēja pienākumi

          15. Šajā nodaļā noteiktās prasības attiecas uz:

          15.1. sprādzienbīstamām darba vietām, ņemot vērā darba vietu, darba aprīkojuma vai izmantoto uzliesmojošo vielu īpašības un sprādzienbīstamas vides radīto risku;

          15.2. ārpus sprādzienbīstamām darba vietām izvietoto darba aprīkojumu, kas nodrošina vai palīdz nodrošināt sprādzienbīstamās darba vietās izvietotā darba aprīkojuma drošu darbību.

16. Ja pēc darba vietu pārbaudes un riska novērtēšanas konstatē, ka darba vieta ir sprādzienbīstama, darba devējs veic nepieciešamos pasākumus sprādzienbīstamas vides radītā riska novēršanai vai samazināšanai, nodrošinot tādus darba apstākļus, kas nerada risku nodarbināto un citu personu drošībai un veselībai.

17. Aizsardzībai pret sprādzienu un tā novēršanai darba devējs, ņemot vērā darbības veidu, veic tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai:

17.1. novērstu sprādzienbīstamas vides rašanos;

17.2. novērstu sprādzienbīstamas vides aizdegšanos;

17.3. samazinātu sprādziena iespējamo kaitīgo efektu, nodrošinot nodarbināto drošību un veselības aizsardzību.

18. Atkarībā no darbības veida un darba specifikas, 17.punktā minētos pasākumus aizsardzībai pret sprādzienu un tā novēršanai apvieno vai aizvieto ar pasākumiem pret sprādziena izplatīšanos. Pasākumus regulāri pārskata atbilstoši veiktajam riska novērtējumam, kā arī jebkurā gadījumā, kad būtiski tiek mainīta darba organizācija, tehnoloģija vai darba aprīkojums, paplašināta vai pārveidota darba vieta.

19. Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem un darba vietu pārbaudē iegūto informāciju, darba devējs:

19.1. saskaņā ar šo noteikumu 8.punktā noteikto klasifikāciju iedala zonās sprādzienbīstamas darba vietas;

          19.2. nosaka darba aizsardzības pasākumus sprādzienbīstamas vides radītā riska novēršanai vai samazināšanai;

19.3. sprādzienbīstamās darba vietās nodrošina darbu uzraudzību, norīkojot speciāli apmācītu nodarbināto un piešķirot viņam piemērotus tehniskos līdzekļus šī uzdevuma veikšanai.

20. Darba devējs nodrošina, ka attiecībā uz sprādzienbīstamām darba vietām ir izveidots dokuments par aizsardzību pret sprādzienbīstamas vides radīto risku, kurā iekļauj:

          20.1. sprādzienbīstamas vides radītā riska novērtējumu;

20.2. informāciju par sprādzienbīstamām darba vietām un to iedalījumu zonās saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu;

20.3. informāciju par veiktajiem un turpmāk plānotajiem darba aizsardzības pasākumiem sprādzienbīstamas vides radītā riska novēršanai un samazināšanai;

20.4. apliecinājumu, ka darba vietas un tajās esošais darba aprīkojums, tai skaitā darba aprīkojuma brīdinājuma (signalizācijas) ietaises un aizsargsistēmas ir izveidotas, lietotas un uzturētas saskaņā ar šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, lietojot darba aprīkojumu.

21. Šo noteikumu 20.punktā minēto dokumentu iekļauj kopējā uzņēmuma darba vietu pārbaudes un darba vides riska novērtēšanas dokumentācijā un aktualizē (pārskata), ja mainās darba organizācija, tehnoloģija vai darba aprīkojums, paplašina vai pārveido darba vietu.

22. Darbu uzņēmumā un konkrētā sprādzienbīstamā darba vietā atļauts veikt tikai tad, ja riska novērtējums un šo noteikumu 20.punktā minētais dokuments apstiprina, ka darbu veikt ir droši.

23. Darba devējs nodrošina:

23.1. sprādzienbīstamās darba vietās nodarbināto informēšanu par sprādzienbīstamas vides radīto risku un šī riska ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību;

23.2. sprādzienbīstamās darba vietās nodarbināto atbilstošu apmācību par drošu darbu veikšanu sprādzienbīstamā vidē un pasākumiem sprādzienbīstamas vides radītā riska novēršanai un samazināšanai;

23.3. papildus speciālu apmācību nodarbinātajam, kurš atbilstoši šo noteikumu 19.3.apakšpunktam ir atbildīgs par darbu uzraudzību.

24. Sprādzienbīstamām darba vietām darba devējs izstrādā:

24.1. rakstiskas instrukcijas drošai darbu veikšanai sprādzienbīstamā vidē;

24.2. pasākumu plānu ārkārtējām situācijām;

24.3. nodarbināto darba norīkojumu - atļauju sistēmu, ko piemēro, veicot bīstamas darbības un darbības, kas var radīt risku, mijiedarbojoties ar citām darbībām un citu darba aprīkojuma lietošanu.

25. Šo noteikumu 24.3.apakšpunktā minētos darba norīkojumus - atļaujas saskaņā ar darba devēja apstiprinātu kārtību izsniedz attiecīgajā darba vietā par darbu uzraudzību atbildīgais vai cits darba devēja norīkots speciāli apmācīts nodarbinātais.

26. Sprādzienbīstamas darba vietas apzīmē ar brīdinājuma zīmi (pielikums).

27. Jebkādu tīšu vai netīšu uzliesmojošu vielu noplūdi, kas var radīt sprādzienbīstamu vidi, novērš vai noplūdes avotu pārvieto uz drošu vietu, vai, ja tas nav iespējams, aptur sprādzienbīstamā maisījuma izplatīšanos ar citām metodēm.

28. Ja sprādzienbīstamu vidi rada vairākas uzliesmojošas vielas, darba aizsardzības pasākumus veic, ņemot vērā lielāko iespējamo risku.

29. Lai novērstu aizdegšanās iespējamību, tajā skaitā elektrostatiskā lādiņa uzkrāšanos, ja nodarbinātie vai darba vide darbojas kā lādiņa vadītāja vai radītāja, nodarbinātos nodrošina ar darba apģērbu, kas izgatavots no materiāliem, kas nerada tādus elektrostatiskos lādiņus, kas var aizdedzināt sprādzienbīstamu vidi. Darba vidē veic tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai novērstu tādu elektrostatisko lādiņu uzkrāšanos, kas var izraisīt sprādzienbīstamas vides aizdegšanos.

30. Darba aprīkojumu, aizsargsistēmas un ar tām saistītās ierīces atļauts lietot tikai tad, ja tās atbilst šo noteikumu V.nodaļā noteiktajiem kritērijiem un saskaņā ar riska novērtējumu un šo noteikumu 20.punktā minēto dokumentu tās var droši izmantot sprādzienbīstamā vidē.

31. Darba vietas, darba aprīkojumu, aizsargsistēmas un ar tām saistītās ierīces izveido, uzstāda, uztur, lieto un uzrauga tā, lai mazinātu sprādzienbīstamas vides radīto risku un, ja notiek sprādziens, lai lokalizētu to darba aprīkojuma robežās, kontrolētu un ierobežotu tā izplatīšanos darba vidē un mazinātu sprādziena sekas.

32. Sprādziena draudu gadījumā nodarbinātajiem dod gaismas vai skaņas brīdinājuma signālu. Nodarbinātie šādā gadījumā rīkojas pēc iepriekš izstrādāta pasākumu plāna ārkārtējām situācijām.

33. Evakuācijas ceļus un izejas izveido un uztur tā, lai sprādziena draudu gadījumā nodarbinātie var atstāt apdraudētās vietas nekavējoties un droši.

34. Ja nepietiekama enerģijas padeve var radīt papildus risku, nodrošina iespēju uzturēt darba aprīkojumu un aizsargsistēmas drošā darba stāvoklī neatkarīgi no pārējā darba aprīkojuma  darbības.

35. Neapdraudot nodarbināto drošību, paredz iespēju speciāli apmācītiem nodarbinātiem pašiem ar rokām izslēgt ar automātiskiem procesiem saistīto darba aprīkojumu un aizsargsistēmas, kas ir novirzījušās  no paredzētiem darba apstākļiem.

36. Veicot avārijas izslēgšanu, akumulēto enerģiju izkliedē tā, lai neradītu risku nodarbināto drošībai un veselībai.

37. Ja vienā darba vietā vienlaikus strādā vairāku darba devēju nodarbinātie:

37.1. katrs darba devējs atbild par viņa kompetencē esošajiem jautājumiem;

37.2. darba devējs, kurš ir atbildīgs par darba vietu, nodrošina uzņēmumā no cita uzņēmuma iesaistīto nodarbināto darba devēja informēšanu par sprādzienbīstamas vides radīto risku un darba aizsardzības pasākumiem, to saskaņošanu un koordinēšanu, kā arī šo noteikumu 20.punktā minētajā dokumentā norāda šādas saskaņošanas mērķi, pasākumus un to īstenošanas kārtību;

 37.3. darba aizsardzības pasākumu saskaņošana neietekmē katra darba devēja atbildību šajā jomā.

V. Darba aprīkojuma un aizsargsistēmu izvēles kritēriji

38. Darba aprīkojumu un aizsargsistēmas darbam sprādzienbīstamā vidē izvēlas saskaņā ar sprādzienbīstamās vides īpašībām (uzliesmojošu vielu vai to maisījumu fizikāli ķīmiskajām īpašībām) un risku novērtējumu.

39. Ražotājs vai piegādātājs darba aprīkojuma un aizsargsistēmu izvēlei nepieciešamos kritērijus un paskaidrojumus (40., 41. un 42.punktā minētās kategorijas, apakšgrupas un klases) norāda dokumentācijā (instrukcijā) un nodrošina šīs dokumentācijas pieejamību, iegādājoties darba aprīkojumu un aizsargsistēmas. Ja izvēles veikšanai nepieciešamā informācija ir nepietiekoša, ražotājs vai piegādātājs sniedz papildus informāciju. Informācijai jābūt valsts valodā.

40. Atbilstoši gāzes, tvaiku, miglas vai putekļu radītai sprādzienbīstamai videi, izvēlas šādu darba aprīkojumu un aizsargsistēmas:

40.1. gāzes, tvaiku vai miglas (marķējumā tiek apzīmēts ar G) radītai sprādzienbīstamai videi:

40.1.1. 0. zonā – 1G kategorijas darba aprīkojumu un aizsargsistēmas;

40.1.2. 1. zonā – 1G vai 2G kategorijas darba aprīkojumu un aizsargsistēmas;

40.1.3. 2. zonā – 1G, 2G vai 3G kategorijas darba aprīkojumu un aizsargsistēmas ;

40.2. putekļu (marķējumā tiek apzīmēts ar D) radītai sprādzienbīstamai videi:

40.2.1. 20. zonā – 1D kategorijas darba aprīkojumu un aizsargsistēmas;

40.2.2. 21. zonā – 1D vai 2D kategorijas darba aprīkojumu un aizsargsistēmas;

40.2.3. 22. zonā – 1D, 2D vai 3D kategorijas darba aprīkojumu un aizsargsistēmas.

41. Atbilstoši sprādzienbīstamās vides īpašībām (uzliesmojošu vielu vai to maisījumu fizikāli ķīmiskajām īpašībām) izvēlas šādu darba aprīkojumu un aizsargsistēmas:

41.1. II A apakšgrupas, ja pēc sprādzienbīstamās vides īpašībām tā pielīdzināma metāna, propāna, benzīna un acetaldehīda radītai;

41.2. II B apakšgrupas, ja pēc sprādzienbīstamās vides īpašībām tā pielīdzināma etilēna un dietilētera radītai;

41.3. II C apakšgrupas, ja pēc sprādzienbīstamās vides īpašībām tā pielīdzināma ūdeņraža, acetilēna un sēroglekļa (oglekļa disulfīda) radītai.

42. Atbilstoši sprādzienbīstamās vides pašuzliesmošanas temperatūrai (uzliesmojošu vielu vai to maisījumu pašuzliesmošanas temperatūrai gaisā) izvēlas šādu darba aprīkojumu un aizsargsistēmas:

42.1. T 1 temperatūras klases, ja pašuzliesmošanas temperatūra ir > +450 °C;

42.2. T 2 temperatūras klases, ja pašuzliesmošanas temperatūra ir no + 300°C līdz 450 °C;

42.3. T 3 temperatūras klases, ja pašuzliesmošanas temperatūra ir no + 200°C līdz 300 °C;

42.4. T 4 temperatūras klases, ja pašuzliesmošanas temperatūra ir no + 135°C līdz 200 °C;

42.5. T 5 temperatūras klases, ja pašuzliesmošanas temperatūra ir no + 100°C līdz 135 °C;

42.6. T 6 temperatūras klases, ja pašuzliesmošanas temperatūra ir no + 85°C līdz 100 °C.

43. Ja sprādzienbīstamu vidi rada vairākas uzliesmojošas vielas, nosakot nepieciešamo darba aprīkojuma apakšgrupu un temperatūras klasi, ņem vērā bīstamākās vielas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā arī vielu iespējamās mijiedarbības radītās fizikāli ķīmiskās īpašības.

VI. Noslēguma jautājumi

44. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

45. Sprādzienbīstamas darba vietas, kuras izveidotas līdz 2003.gada 1.jūlijam, pārveidojamas atbilstoši šo noteikumu prasībām līdz 2006.gada 30.jūnijam.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 1999/92/EC.

Ministru prezidents                                                          E.Repše

Labklājības ministre                                                                  D.Staķe                

12.03.2003. 13:32

2074

M.Reinsone

7021726; Mara.Reinsone@lm.gov.lv