Darba aizsardzības galvenais uzdevums ir noteikt tiesisko pamatu sociālo, ekonomisko, tehnisko, ārstnieciski profilaktisko un organizatorisko pasākumu realizēšanai, kā arī nodrošināt normatīvajos aktos definēto prasību ieviešanu. Tas spēj nodrošināt darba vides atveseļošanu, darba drošību, nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaita samazināšanu, kā arī no darba attiecībām izrietošo sociālo garantiju stabilas sistēmas darbību.

Darba aizsardzībai ir būtiska loma darbinieku labklājības un labsajūtas nodrošināšanai darba vietās, jo pareizi un efektīvi veidota darba aizsardzības sistēma gan valsts, gan uzņēmumu līmenī nodrošina darbiniekiem drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Nodrošinot darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā, tiek samazināta iespēja notikt nelaimes gadījumam darbā, tiek novērsta arodslimību rašanās iespējamība un paildzinās darbinieku darba mūžs, ļaujot darbiniekiem pēc darba beigšanas pilnvērtīgi atpūsties un nevis pavadīt atlikušo mūžu ārstniecības iestādēs, lai dziedētu darba mūža laikā gūtās traumas vai arodslimības.

Darba aizsardzības sistēmas pilnveidošana notiek nepārtraukti, izstrādājot jaunus normatīvos aktus, papildinot esošos, veicot sociālo partneru (darba devēju un darbinieku) un plašākas sabiedrības izglītošanu un informēšanu par darba aizsardzības jautājumiem, pilnveidojot trīspusējo sadarbību ar sociālajiem partneriem, realizējot Darba aizsardzības jomas pamatnostādņu 2008-2013.gadam nospraustos mērķus, īstenojot Valsts darba inspekcijas administratīvās kapacitātes un darba efektivitātes celšanu  un sadarbojoties ar ES valstīm dažādu projektu ietvaros.

Par darba aizsardzības sistēmas juridisko pamatu kalpo 2001.gada 20.jūnijā pieņemtais Darba aizsardzības likums , kurš ir stājies spēkā ar 2002.gada 1.janvāri. Darba aizsardzības likums pārņem ES pamatdirektīvas darba aizsardzības jomā prasības un principus. Darba aizsardzības likums un līdz ar to visa darba aizsardzības sistēma ir balstīta uz “kaitējuma novēršanas principu” (drošas un veselībai nekaitīgas darba vides izveide, darba vides riska novērtēšana un novēršana, darba vietas pielāgošanu indivīdam u.c.). Likuma mērķis ir garantēt un uzlabot nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, nosakot darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā.

Darba aizsardzības likumdošanas sakārtošana un tā saskaņošana ar ES attiecīgās likumdošanas prasībām ir būtisks un nozīmīgs solis, taču ar to ir par maz, lai nodrošinātu sekmīgu darba aizsardzības sistēmas darbību gan valsts, gan uzņēmumu līmenī. Svarīgi ir panākt šīs likumdošanas ieviešanu un reālu praktisku darbību tieši uzņēmu līmenī. Lai sekmētu darba aizsardzības normatīvo aktu ieviešanu un veicinātu izpratni par šiem jautājumiem, īpaša nozīme ir darba aizsardzības sistēmā iesaistīto institūciju saskaņotai, koordinētai un efektīvai darbībai, konsultācijām ar darba devējiem un darba ņēmējiem, kā arī sabiedrības informēšanai par darba aizsardzības jautājumiem.

Sadarbības ar sociālajiem partneriem (sociālā dialoga) sekmēšanai darba aizsardzības jomā ir izveidota Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) apakšstruktūra – Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome (DLTSA), kurā izskata gan darba tiesiskos, gan darba aizsardzības jautājumus. Apakšpadomē ir iekļauti pārstāvji no Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK). Trīspusējā sadarbība starp valdību, darba devējiem un darba ņēmējiem veiksmīgi norit likumdošanas izstrādes jomā. Normatīvo aktu izstrādes procesā darba grupās tiek iekļauti arī sociālo partneru pārstāvji.

Nozīmīgs atbalsts informācijas plūsmas nodrošināšanai un aktuālas darba aizsardzības informācijas pieejamībai ir jāuzskata Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (Bilbao) kontaktpunkta izveide Valsts darba inspekcijā. Minētais kontaktpunkts nodrošina aktuālas informācijas pieejamību par darba aizsardzības jautājumiem visiem interesentiem.

Šobrīd galvenā loma darba aizsardzības sistēmas darbībā ir Labklājības ministrijai, kas veic darba aizsardzības politikas izstrādi, plānošanu un koordinēšanu, un tās pārraudzībā esošajai Valsts darba inspekcijai, kas ir galvenā uzraugošā un kontrolējošā institūcija darba aizsardzības jomā.

DARBA AIZSARDZĪBAS INSTITUCIONĀLĀ SISTĒMA

Politikas plānošanas līmenis

Labklājības ministrija

Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) un Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome (DLTSA)

Ieviešanas, uzraudzības un  kontroles līmenis

Valsts darba inspekcija

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Darba un vides veselības institūts

Latvijas Darba devēju konfederācija

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

Uzņēmuma līmenis

Darba devējs

Nodarbinātais

Uzticības persona

Uzticības personu komiteja

Darba aizsardzības speciālists

Pakalpojumu līmenis

Kompetentās institūcijas un kompetentie speciālisti

Mācību iestādes

Laboratorijas

Arodslimību ārsti

  
Labklājības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā.

Labklājības ministrijas galvenie uzdevumi un funkcijas darba aizsardzības jomā ir:

• izstrādāt darba aizsardzības nacionālo politiku un sekmēt tās realizēšanu;
• nodrošināt nacionālās darba aizsardzības likumdošanas izstrādi un tās atbilstību ES un starptautiskajiem tiesību aktiem šajā jomā;
• veicināt veselībai drošas un nekaitīgas darba vides radīšanu, nodarbināto tiesību uz darba aizsardzību un sociālo garantiju nodrošināšanu;
• sekmēt darba aizsardzības administrēšanas sistēmas attīstības procesu.
• veicināt darba devēju un darbinieku informēšanu par darba aizsardzības jautājumiem.

Labklājības ministrijas struktūra ir balstīta uz vairākiem departamentiem, kopā LM darbojas 9 departamenti, no kuriem – Darba departaments ir tieši atbildīgs par darba aizsardzības politikas un stratēģijas veidošanu un ieviešanu valstī. Darba departamenta padotībā ir darba aizsardzības sistēmu uzraugošā un kontrolējošā institūcija – Valsts darba inspekcija (VDI). Katru gadu LM izvērtē VDI paveikto un tai no savas puses ir tiesības ieteikt VDI pievērst uzmanību tam vai citam darba aizsardzības jautājumam.

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departaments ir netieši iesaistīts darba aizsardzības sistēmā ar savā padotībā esošo institūciju - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) .

LM sadarbojas ar Latvijas Darba Devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) informācijas apmaiņas jomā par darba aizsardzības jautājumiem un izstrādājot jaunos normatīvos aktus darba aizsardzības jomā, sociālo partneru pārstāvji tiek iesaistīti jau pašā likumdošanas izstrādes sākumposmā, tādējādi dodot iespēju viņiem izteikt savu viedokli un saskaņot to jau pēc iespējas agrīnākā posmā.

Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) un Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome (DLTSA):

NTSP uz paritātes pamatiem veido Ministru kabineta (MK), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) izvirzītie pārstāvji.

DLTSA ir ar NTSP institucionālās sistēmas sastāvdaļa, kuru uz paritātes pamatiem veido valdības (Labklājības un Tieslietu ministrijas), LDDK un LBAS izvirzītie pārstāvji.

Funkcijas:

NTSP galvenais uzdevums ir nodrošināt un veicināt valdības, darba devēju un darbinieku organizāciju (arodbiedrību) sadarbību nacionālajā līmenī ar mērķi nodrošināt saskaņotu, visai sabiedrībai un valsts interesēm atbilstošu sociālekonomiskās attīstības problēmu risināšanu, izstrādājot un ieviešot stratēģiju, programmas un normatīvos aktus sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, kas garantētu sociālo stabilitāti un labklājības līmeņa paaugstināšanu valstī, un paaugstinātu sociālo partneru līdzatbildību par pieņemtajiem lēmumiem un to izpildi.

NTSP tās uzdevumu īstenošanā veic šādas funkcijas:

1. izskata koncepciju, programmu, kā arī likumu, MK noteikumu un citu normatīvo aktu projektus un iesniedz priekšlikumus to pilnveidošanai attiecīgajā ministrijā par šādiem jautājumiem:

• sociālā drošība;
• valsts budžeta pamatnostādnes;
• valsts ekonomiskās attīstības stratēģija un reģionālā attīstība;
• veselības veicināšana;
• vispārējās un profesionālās izglītības attīstība;
• nodarbinātība, profesiju klasifikācija;
• ratificēto Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju ieviešana un priekšlikumi konvenciju ratificēšanai, valdības ziņojumu projekti SDO par ratificēto konvenciju piemērošanu un izpildi valstī;
• likumdošanas izvērtēšana saistībā ar Eiropas Sociālo hartu;
• priekšlikumi likumu un citu normatīvo aktu pilnveidošanai atbilstoši Eiropas Sociālās hartas, kā arī SDO konvenciju un rekomendāciju prasībām;
• valdības ziņojumu projekti Eiropas Padomei par saistību izpildi ekonomiskajos un sociālajos jautājumos;
• starptautisko organizāciju lēmumu, rekomendāciju un ieteikumu piemērošana.

2. veicina sadarbību nozaru un reģionālajā līmenī.

DLTSA nodrošina un veicina valsts, darba devēju organizāciju un to apvienību un darbinieku arodbiedrību sadarbību un līdzdalību darba aizsardzības, darba tiesisko attiecību regulējuma un vienlīdzīgo iespēju saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām jomas pilnveidošanā. Lai to īstenotu DLTSA veic pilda šādas galvenās funkcijas:

3. izskata koncepciju, programmu un normatīvo aktu projektus, valsts budžeta projekta pamatnostādnes darba aizsardzības, darba tiesisko attiecību regulējuma un vienlīdzīgo iespēju saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām jautājumos, izstrādā savus priekšlikumus, kā arī sniedz atzinumus pirms to izskatīšanas Ministru kabineta komitejā un NTSP;

4. piedalās darba aizsardzības, darba tiesisko attiecību regulējuma un vienlīdzīgo iespēju saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām normatīvo aktu pilnveidošanā atbilstoši SDO konvenciju un ieteikumu prasībām un citām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām;

5. piedalās priekšlikumu izstrādāšanā SDO konvenciju ratificēšanai un denonsēšanai, izskata valdības ziņojumu projektus par starptautisko saistību izpildi darba aizsardzības, darba tiesisko attiecību regulējuma un vienlīdzīgo iespēju saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām jautājumos un dod atzinumus par šiem ziņojumiem;

6. veic informatīvi izglītojošu darbu darba devēju organizācijās un to apvienībās un darbinieku arodbiedrībās un veicina sadarbību nozaru un reģionālajā līmenī;

7. izskata Valsts darba inspekcijas darba pārskatus par stāvokli darba aizsardzības, darba tiesisko attiecību regulējuma un vienlīdzīgo iespēju saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām jomās;

8. gada beigās iesniedz priekšlikumus DLTSA izdevumu tāmes projektam uz nākošo gadu.

Valsts darba inspekcija

Valsts darba inspekcija (VDI) ir galvenā valsts uzraudzības un kontroles iestāde darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.

Darba inspekcija veic šādus uzdevumus:

1. uzrauga un kontrolē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu;

2. kontrolē, kā darba devēji un darbinieki savstarpēji pilda darba līgumos un darba koplīgumos noteiktos pienākumus;

3. veicina sociālo dialogu;

4. veic pasākumus, lai sekmētu domstarpību novēršanu starp darba devēju un darbiniekiem un, ja nepieciešams, pieaicina darbinieku pārstāvjus;

5. analizē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumus, lai sniegtu priekšlikumus par normatīvo aktu pilnveidošanu;

6. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu un vienotu reģistrāciju;

7. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanā;

8. kontrolē darba vietās esošo darba aprīkojumu, kā arī personāla individuālo un kolektīvo aizsardzības līdzekļu, veselībai kaitīgo un bīstamo vielu izmantošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

9. sniedz Labklājības ministrijas kompetento institūciju darba aizsardzības jautājumos izvērtēšanas komisijai informāciju par darba aizsardzības jautājumos kompetento institūciju un speciālistu darbību darba aizsardzības jomā šā likuma 4.panta 2.punktā minētajos Darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei pakļautajos objektos;

10. sniedz darba devējiem un darbiniekiem bezmaksas konsultācijas par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām;

11. organizē Eiropas Darba drošības un veselības aģentūras nacionālā kontaktpunkta izveidi un nodrošina tā darbību.

Valsts darba inspekcijas sadarbības iestādes

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)  ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts institūcija, kas realizē valsts pārvaldes funkciju administrēšanu sociālās apdrošināšanas un sociālo pakalpojumu jomā.

VSAA funkcijās ietilpst sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta (tai skaitā apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām) un valsts sociālo pakalpojumu administrēšana. VSAA nodarbojas arī ar arodslimību un nelaimes gadījumu budžeta līdzekļu novirzīšanu darba aizsardzības preventīvo pasākumu nodrošināšanai. Likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” kā viens no galvenajiem uzdevumiem ir noteikts “nodrošināt preventīvo pasākumu realizēšanu, lai uzlabotu darba vidi, izglītotu darba devējus un darbiniekus, novērstu nelaimes gadījums darbā un saslimšanu ar arodslimībām”. Preventīvo pasākumu realizēšanas funkcija ir deleģēta Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai „Darba drošības un veselības aizsardzības institūts”.

Darba drošības un veselības aizsardzības institūts

Rīgas Stradiņu universitātes aģentūra „Darba drošības un veselības aizsardzības institūts”(DDVVI) ir Latvijā vadošais darba vides pētnieciskais un izglītojošais institūts.

DDVVI ir šādas funkcijas:

1. zinātniskā darbība, kā arī ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un paaugstināšanu saistīta darbība darba drošības un veselības jomā;

2. RSU, valsts un starptautisku, teorētisku un praktisku pētījumu projektu un programmu sagatavošana, pieteikšana un dalība to īstenošana.

3. publisku pakalpojumu sniegšana valsts un pašvaldību iestādēm, RSU un tā struktūrvienībām, kā arī privātpersonām darba drošības un veselības jomā

Lai īstenotu noteiktās funkcijas, DDVVI:

• nodrošina studentu kvalitatīvu apmācību darba drošības un veselības jomā;
• veic ārstu pēcdiploma apmācību, doktorantu apmācību, ārstu un aroda medicīnas māsu kvalifikācijas paaugstināšanu;
• veic pētījumus darbinieku darba drošības un veselības profilakses jomā;
• veido un uzturēt datu bāzi par arodslimnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā radiācijas ietekmei pakļauto personu veselības stāvokli;
• veic regulāru darba vides stāvokļa uzraudzību RSU darba telpās, informēt darbiniekus par darba drošības un veselības jautājumiem un kaitīgo faktoru ietekmi uz veselību un arodslimību profilaksi;
• sniedz informāciju valsts un pašvaldības institūcijām, darbiniekiem un citām personām par ar darba drošību un veselību saistītiem jautājumiem.

DDVVI pētījumu galvenie mērķi:

• darba vides apstākļu izpēte un to uzlabošana;
• arodslimību agrīna diagnostika, arodslimnieku rehabilitācija un atgriešana darbā;
• strādājošo veselības stāvokļa, darbaspēju un dzīves kvalitātes uzlabošana

Latvijas Darba devēju konfederācija

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir Latvijas darba devēju organizāciju un darba devēju apvienība, kas nodibināta saskaņā ar Darba devēju organizāciju un to apvienību likumu un likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”. Konfederācijā uz brīvprātības principa pamata apvienojas Latvijas darba devēju organizācijas un atsevišķi darba devēji lai, vadoties no Latvijas Republikā spēkā esošiem likumiem un Konfederācijas institūciju lēmumiem, pārstāvētu un aizstāvētu savas ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, kā arī citas intereses, kas atbilst Konfederācijas mērķiem un funkcijām, un sekmētu ekonomikas nostiprināšanu un attīstību.

LDDK biedri nodarbina vairāk kā trešdaļu no Latvijas darbaspēka. LDDK biedri ir lielie uzņēmumi un profesionālās un nozaru asociācijas, kurās ir apvienojušies arī mazie uzņēmumi, kuri likumā „Par darba devēju organizācijām un to apvienībām” noteiktā ierobežojuma (uzņēmumā jābūt nodarbinātiem vismaz 50 darbiniekiem) dēļ nevar tieši iestāties LDDK.

Funkcijas:

LDDK mērķis ir sekmēt Latvijas darba devēju un to organizāciju, kā Latvijas ekonomikas svarīgas sastāvdaļas, nostiprināšanu un attīstību. Šā mērķa sasniegšanai Konfederācija pilda šādus uzdevumus un funkcijas:    

• pārstāv darba devēju organizāciju intereses attiecībās ar arodbiedrībām, valsts un pašvaldību institūcijām, NTSP un tās apakšpadomēs, kā arī starptautiskajās darba devēju organizācijās;
• veido darba devēju organizāciju politiku;
• izstrādā un iesniedz Valsts un pašvaldību institūcijām priekšlikumus sociālo un darba attiecību uzlabošanai, tautsaimniecības stratēģijas izstrādāšanai, ekonomikas attīstībai un darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās apmācības organizēšanai, kā arī pati organizē darba devēju organizāciju biedru  apmācību;
• sadarbojas ar arodbiedrībām koplīgumu sagatavošanā, slēgšanā un citos darba attiecību jautājumos;
• informē savus biedrus par normatīvajiem aktiem ekonomiskajā un sociālajā jomā;
• sniedz konsultācijas darba attiecību jautājumos;
• piedalās darba strīdu izšķiršanā, arī streiku gadījumā;
• apkopo un analizē informāciju par darba devēju organizācijām un to apvienībām un informē sabiedrību par darba devējiem aktuāliem jautājumiem.  

LDDK piedalās arī informācijas izplatīšanā, regulāri informējot savus biedrus par jaunumiem darba aizsardzības jomā, kā arī apmāca savus biedrus par šiem jautājumiem.

LDDK ir izveidota sistēma savu biedru apmācībai (savas telpas, aprīkojums, kursi u.c.).

LDDK ir noslēgti sadarbības līgumi ar VDI un LBAS informācijas apmaiņas jomā un informatīvo pasākumu veikšanā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kura apvieno 21 dalīborganizāciju un kura īsteno profesionālu arodbiedrības biedru un darba ņēmēju interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī.

LBAS galvenie darbības principi ir dalīborganizāciju līdztiesība, solidaritāte, kopīgo interešu īstenošana un demokrātiska pārstāvība Savienības institūcijās, koleģiāla vadība, atklātums, sadarbība ar sabiedriskajām organizācijām un kustībām Latvijā un ārvalstīs, kuru mērķi un darbība sekmē arodbiedrību interešu īstenošanu. Savienība savu darbību balsta uz dalīborganizāciju viedokļu izzināšanu un analīzi.

LBAS mērķi ir vienot arodbiedrības kopīgu uzdevumu veikšanai, pārstāvēt, aizstāvēt un paplašināt arodbiedrību biedru darba, ekonomiskās un sociālās tiesības un intereses; paplašināt arodbiedrību līdzdalību tiesiskas valsts un demokrātiskas sabiedrības veidošanā; integrēties pasaules arodkustībā.

LBAS galvenie uzdevumi un funkcijas ir šādas:

• izstrādāt un īstenot kopīgu arodbiedrību darbības programmu valsts līmenī, koordinēt un sekmēt dalīborganizāciju savstarpējo sadarbību;
• pārstāvēt LBAS un tās dalīborganizāciju kopīgās intereses valsts un pārvaldes institūcijās, prokuratūrā, tiesā, darba devēju un citās organizācijās, NTSP un tās apakšpadomēs;
• veikt likumu, citu normatīvu aktu un to projektu ekspertīzi un izstrādāt priekšlikumus jautājumos, kas skar kopīgās dalīborganizāciju un to biedru tiesības un intereses, nepieciešamības gadījumā izstrādāt alternatīvus projektus un iesniegt valsts varas un pārvaldes institūcijās;
• sniegt juridiskās konsultācijas dalīborganizācijām darba likumdošanas un citos ar darba līgumu saistītos jautājumos;
• slēgt līgumus ar valsts un starpnozaru līmeņa darba devēju organizācijām par arodbiedrības biedru darba samaksas nosacījumiem, darba, sociālo un ekonomisko tiesību garantijām;
• organizēt dalīborganizāciju vadītāju, darbinieku un reģionālo arodbiedrību centru vadītāju izglītošanu;
• veidot vienotu arodbiedrību informācijas sistēmu;
• veicināt sociālo interešu aizstāvības fondu veidošanu, piedalīties labdarības un žēlsirdības pasākumos;
• iesniegt valdībai, valsts un starpnozaru līmeņa darba devēju organizācijām priekšlikumus par darba samaksas, pensijas, sociālo pabalstu paaugstināšanu un izmaiņām nodokļu sistēmā u.c., izstrādāt un iesniegt valdībai priekšlikumus par darba samaksas sistēmas pilnveidošanu;
• piedalīties valsts tautsaimniecības attīstības un nodarbinātības programmu izstrādē, lai sekmētu iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbu, profesionālo sagatavošanu un pārkvalificēšanu;
• piedalīties starptautiskajā arodbiedrību kustībā un sekmēt dalīborganizāciju starptautisko sakaru attīstību;
• sekmēt arodbiedrības pārstāvju ievēlēšanu valsts un pašvaldību institūcijās;
• organizēt un vadīt kopējas dalīborganizāciju akceptētās akcijas arodbiedrību mērķu sasniegšanai (mītiņus, demonstrācijas, piketus, streikus u.c.);
• veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesības jautājumu risināšanu;
• veicināt visu darbinieku, īpaši jaunatnes, iesaistīšanos arodbiedrībā;
• veicināt dalīborganizāciju ietekmes sfēru sakārtošanu un radniecīgu nozaru arodbiedrību apvienošanos, sekmēt to starpā radušos strīdu atrisināšanu.

LBAS ietvaros ir izveidota Darba aizsardzības komisija, kuras mērķis ir veikt koordināciju un metodisko vadību darba aizsardzības jautājumos. Komisijas galvenie uzdevumi ir šādi:

• Koordinēt LBAS un nozaru arodbiedrību darbību darba aizsardzības jomā.
• Sekmēt darba devēju un arodbiedrību sadarbību darba aizsardzības jautājumos.
• Izstrādāt rekomendācijas arodbiedrībām par darba aizsardzības pasākumiem.
• Izskatīt un saskaņot darba aizsardzības likumprojektus un normatīvo dokumentu projektus.
• Pilnveidot darba aizsardzības apmācības kursu programmu un nosacījumus.
• Analizēt situāciju valstī darba aizsardzības jomā un iesniegt LBAS, valsts institūcijām un darba devējiem priekšlikumus situācijas uzlabošanai.
• Organizēt informācijas dienas arodbiedrību darba aizsardzības galvenajām uzticības personām.

LBAS mācību centrā tiek organizēti pastāvīgi darba aizsardzības apmācības kursi uzticības personām un darba devēju nozīmētām personām.

LBAS ir noslēgti sadarbības līgumi ar VDI un LDDK informācijas apmaiņas jomā un informatīvo pasākumu veikšanā.

Darba devējs

Darba devējs ir galvenais atbildīgais, kuram ir jānodrošina darba aizsardzības prasību ievērošana uzņēmumā.

Galvenie uzdevumi un funkcijas, ko veic darba devējs ir šādi:

1. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā, veicot darba vides riska novērtēšanu, plānojot tā novēršanu darba vides risku samazināšanu vai novēršanu, un veicot darba vides iekšējo uzraudzību, darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošanu un konsultējoties ar nodarbinātajiem, lai iesaistītu viņus darba aizsardzības uzlabošanā;

2. nodrošināt pasākumus, kas nepieciešami pirmās palīdzības sniegšanai, bīstamo iekārtu reģistrācijai, avārijas seku ierobežošanai vai likvidēšanai, ugunsdzēšanai, nodarbināto un citu personu evakuēšanai;

3. plānot un veikt darba aprīkojumam nepieciešamās pārbaudes un tehniskās apkopes,

4. nodrošināt nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu un veic, veikt  to uzskaiti;

5. nodrošināt nodarbināto un uzticības personu instruktāžu un apmācību darba aizsardzības jomā;

6. nodrošināt nodarbinātos ar kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem

7. nodrošināt nodarbināto obligātu veselības pārbaudi u.c.

Darba devējs darba aizsardzības jautājumos uzņēmuma ietvaros sadarbojas ar nodarbinātajiem un uzticības personām darba aizsardzības jautājumos. Darba devējs organizē darba aizsardzības speciālista jeb iekšējās darba aizsardzības struktūrvienības darbu.

Nepieciešamības gadījumā darba devējs piesaista sertificētas laboratorijas darba vides parametru mērījumiem, kā arī citus nepieciešamos speciālistus darba aizsardzības jautājumu risināšanā. Darba devējs sadarbojas arī ar darba aizsardzības sistēmā iesaistītajām institūcijām, galvenokārt VDI un citām  inspekcijām (piem, Pārtikas un veterinārais dienests, Vides inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests), kuras veic viņa uzņēmuma apsekošanu, sniedzot institūcijām nepieciešamās ziņas par uzņēmumu un tā darbību.

Nodarbinātie

Nodarbinātais ir tā persona par kuras drošību un veselības aizsardzību rūpējas darba devējs un visa darba aizsardzības sistēma kopumā, gan institucionālā, gan likumdošanas. Viss ir vērsts tieši uz to, lai nodarbinātais savā darba vietā justos labi un droši, un lai viņam netiktu nodarīts nekāds kaitējums.

Funkcijas:

Arī pašam nodarbinātajām ir jāievēro un jāveic zināmi pienākumi un uzdevumi darba aizsardzības jomā, lai tiktu nodrošināta viņa un viņa kolēģu drošība un veselības aizsardzība darba vietā.

Nodarbinātajam darba aizsardzības jomā ir šādi pienākumi:

• rūpēties par savu drošību un veselību un to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt nodarbinātā darbs;
• lietot darba aprīkojumu, bīstamas vielas, transportu un citus ražošanas līdzekļus saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto dokumentāciju (ražotāja instrukcijas, ķīmisko vielu un maisījumu drošības datu lapas u.c.);
• lietot kolektīvos aizsardzības līdzekļus, kā arī viņa rīcībā nodotos individuālos aizsardzības līdzekļus saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto dokumentāciju (ražotāja instrukcijas, ķīmisko vielu un maisījumu drošības datu lapas u.c.) un pēc lietošanas attiecīgos aizsardzības līdzekļus novietot tiem paredzētajā vietā;
• ievērot drošības zīmes, kā arī lietot drošības ierīces, ar ko apgādāts darba aprīkojums un darba vieta, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto dokumentāciju (ražotāja instrukcijas, ķīmisko vielu un maisījumu drošības datu lapas u.c.) un atturēties no attiecīgo drošības ierīču patvaļīgas iedarbināšanas, mainīšanas vai pārvietošanas;
• nekavējoties ziņot darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam par nelaimes gadījumu darbā, kā arī par jebkuriem darba vides faktoriem, kuri rada vai var radīt risku personu drošībai un veselībai, arī par trūkumiem uzņēmuma darba aizsardzības sistēmā;
• piedalīties darba devēja rīkotajās instruktāžās un apmācībās darba aizsardzības jomā;
• sadarboties ar darba devēju vai darba aizsardzības speciālistu, lai izpildītu prasības, kas ietvertas Valsts darba inspekcijas atzinumos, brīdinājumos, rīkojumos vai lēmumos par uzņēmuma darba aizsardzības sistēmu;
• sadarboties ar darba devēju vai darba aizsardzības speciālistu drošas darba vides un darba apstākļu nodrošināšanā, lai neradītu risku nodarbinātā drošībai un veselībai;
• apmeklēt obligātās veselības pārbaudes saskaņā ar darba devēja rīkojumu.

Nodarbinātais darba aizsardzības jomā sadarbojas ar darba devēju un viņa norīkotu darba aizsardzības speciālistu sniedzot tam visu nepieciešamo informāciju, kas varētu palīdzēt uzlabot darba vidi uzņēmumā, jo īpaši tad kad tiek veikta nodarbinātā darba vietas riska novērtēšana un darba aizsardzības pasākumu plānošana, kā arī brīdinot darba devēju vai tā pārstāvi par tiešām un draudošām briesmām (riska faktoriem).

Uzticības personas

Uzticības persona ir nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta darba aizsardzības jautājumos un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā.

Darba devējs nodrošina uzticības personas ar nepieciešamajiem līdzekļiem, kā arī darba laika ietvaros piešķir tām laiku, kas uzticības personu pienākumu veikšanai noteikts koplīgumā vai citā rakstveida līgumā starp darba devēju un nodarbinātajiem, lai uzticības persona varētu īstenot savas tiesības un pienākumus darba aizsardzības jomā.

Uzticības persona līdzdarbojas darba vides iekšējās uzraudzības veikšanā, tai skaitā piedalās darba vides risku novērtēšanā, darba aizsardzības pasākumu plānošanā, nelaimes gadījumu darbā un arodslimību gadījumu izmeklēšanā, ražošanas iekārtu un objektu nodošanā ekspluatācijā un darba aprīkojuma atbilstības novērtēšanā, kā arī sadarbojas ar darba devēju un darba aizsardzības speciālistu darba apstākļu uzlabošanā uzņēmumā.

Uzticības personai ir šādas tiesības:

1. brīvi izteikt pamatotu gan nodarbināto, gan savu viedokli par uzņēmuma darba aizsardzības sistēmu, tai skaitā darba vides iekšējo uzraudzību;

2. saņemt no darba devēja informāciju, kas attiecas uz darba aizsardzības sistēmu uzņēmumā un ir nepieciešama uzticības personas pienākumu veikšanai;

3. piekļūt darba vietām saskaņā ar uzņēmumā noteikto kārtību;

4. ierosināt, lai darba devējs veic darba vides riska faktoru mērījumus, ja saņemtas nodarbināto sūdzības par veselībai kaitīgiem darba vides riska faktoriem;

5. ierosināt veikt atkārtotu darba vides risku novērtēšanu darba vietās, kurās noticis nelaimes gadījums vai radušies nopietni un tieši draudi nodarbinātā dzīvībai un veselībai;

6. pieprasīt, lai darba devējs veic darba aizsardzības pasākumus, un izteikt priekšlikumus, kuru īstenošana novērstu vai mazinātu risku nodarbināto drošībai un veselībai;

7. ierosināt, lai darba devējs noslēdz ar nodarbinātajiem vienošanos par darba aizsardzības pasākumu, tiem nepieciešamo līdzekļu un to izmantošanas kārtības noteikšanu saskaņā ar darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām, kā arī piedalīties sarunās par darba koplīguma nosacījumiem un grozījumiem darba aizsardzības jomā;

8. kopā ar Valsts darba inspekcijas amatpersonām piedalīties darba vietu pārbaudēs.

Uzticības personas, veicot savus pienākumus darba aizsardzības jomā sadarbojas ar darba devēju un viņa nozīmēto darba aizsardzības speciālistu, veicot kopīgas darba vietu pārbaudes, izsakot priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām uzņēmuma darba aizsardzības sistēmā u.c. darba aizsardzības jautājumiem.

Uzticības personas sadarbojas arī VDI pārstāvjiem sniedzot informāciju par situāciju uzņēmumā darba aizsardzības jomā, kā arī piedaloties nelaimes gadījumu un arodslimību izmeklēšanā.

Uzticības personu komitejas

 Ja uzņēmumā ievēlētas vismaz 10 uzticības personas, tās izveido uzticības personu komiteju, kas koordinē uzticības personu darbību.

Uzņēmuma vai tā struktūrvienības uzticības personu komitejai ir šādi pienākumi:

• koordinēt uzticības personu darbību;
• sadarboties ar darba devēju un/vai darba aizsardzības speciālistu, struktūrvienību vadītājiem un struktūrvienību galvenajām uzticības personām darba aizsardzības jautājumos;
• koordinēt struktūrvienību uzticības personu komiteju darbību.

Uzticības personu komiteja, veicot savus pienākumus darba aizsardzības jomā sadarbojas ar darba devēju un viņa nozīmēto darba aizsardzības speciālistu, veicot kopīgas darba vietu pārbaudes, izsakot priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām uzņēmuma darba aizsardzības sistēmā u.c. darba aizsardzības jautājumiem

Uzticības personas sadarbojas arī VDI pārstāvjiem sniedzot informāciju par situāciju uzņēmumā darba aizsardzības jomā, kā arī piedaloties nelaimes gadījumu izmeklēšanā.

Darba aizsardzības speciālists

Darba aizsardzības speciālisti ir darba devēja norīkoti nodarbinātie, kura pienākumos ietilpst organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību, tai skaitā darba vides riska novērtēšanu uzņēmumā. Darba devēja pienākums ir nodrošināt šo personu atbilstošu apmācību.

Darba aizsardzības speciālists, veicot savus uzdevumus un pienākumus, sadarbojas ar uzņēmuma nodarbinātajiem un uzticības personām. Darba aizsardzības speciālists informē darba devēju par visiem ar darba aizsardzību saistītajiem jautājumiem uzņēmumā. Nepieciešamības gadījumā darba aizsardzības speciālisti sadarbojas ar Valsts darba inspekciju, sniedzot tai pieprasīto informāciju par situāciju uzņēmumā darba aizsardzības jomā.

Laboratorijas

Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK) novērtē, akreditē un uzrauga testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju, sertificēšanas un inspicēšanas institūciju un vides verificētāju atbilstību kvalitātes standartiem. LATAK mājas lapā atrodama informācija par akreditētājām testēšanas un kalibrēšanas laboratorijām, kuras ir tiesīgas veikt darba vides riska faktoru mērījumus.