Laba prakse

Arodbiedrības

• Vadlīnijas arodbiedrību darba aizsardzības pasākumu pilnveidošanai.
  Vadlīnijās skaidroti galvenie uzdevumi, kas būtu jāveic uzņēmumu un nozaru arodorganizācijām, lai sakārtotu un īstenotu uzņēmuma darba aizsardzības sistēmu.

Bīstamās vielas

• Ar bīstamajām vielām saistītās problēmas un to risinājumi PAS “Grindeks”
  PAS “Grindex” labās prakses materiālā ir dota ar bīstamo vielu iedarbību saistīto risku novērtēšanas metode farmācijas nozarē, atbilstoša darba aizsardzības pasākumu plāna sastādīšana, kā arī trīs “labās prakses” piemēri ar darba vidi saistītu problēmu risināšanā (kaitīgās vielas aizstāšana ar mazāk kaitīgu, kaitīgās vielas izolēšana no darbiniekiem un bīstamās ķīmiskās vielas izplatīšanās samazināšana ražošanas telpā). Materiālā sniegtie piemēri palīdzēs veikt ķīmisko vielu radīto risku novērtēšanu un piemērot atbilstošus darba aizsardzības pasākumus šo risku novēršanai vai samazināšanai. 2003.gadā PAS „Grindex” par piemēru telpu vēdināšanas kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai saņēma „Labās Prakses balvu 2003”, piedaloties pirmajā Eiropas nedēļā drošībai un veselībai darbā par tēmu – „Bīstamās vielas – strādā uzmanīgi!”

Būvniecība

• Darba vides riska faktoru novērtēšana un samazināšana PVC ražošanas cehos
  Šo labās prakses piemēru piedāvā SIA "Arčers", kas ar šo piemēru 2004.gadā ieguva „Labās prakses balvu 2004” piedaloties Eiropas nedēļas drošībai un veselībai darbā veltītā kampaņā „Būvē droši!”. Šeit var iepazīties ar SIA "Arčers" prezentāciju /12.6 Mb/ 2004.gada Labās prakses balvas konkursā. Labās prakses piemērā par darba vides riska faktoru novērtēšanu un samazināšanu PVC ražošanas cehos, ir attēlota risku novērtēšanas metode, iegūtie rezultāti, kā arī veiktie pasākumi atklāto risku samazināšanai.

• Drošības līmeņa paaugstināšana darbiem augstumā
  Labās prakses piemērs nācis no SIA "Arčers" un tajā tiek atklāti kompānijas veiktie preventīvie un darba aizsardzības pasākumi, darbinieku drošības un veselības aizsardzībai strādājot augstumā.

• Rīcībspēja negadījumu situācijās – apmācības programmas darbiniekiem
  Arī šo labās prakses piemēru piedāvā SIA "Arčers", kur tiek skaidrota apmācības un instrukciju nozīme un ieguldījums darba drošības uzlabošanai uzņēmumā un darbinieku drošības un veselības aizsardzībā, kā arī veiksmīgs apmācības piemērs.

• AS „8CBR” Asfaltbetona ražotnes reorganizācija, veicot novecojušās asfalta ražošanas iekārtas nomaiņu pret mūsdienu drošības un kvalitātes prasībām atbilstošu asfalta ražošanas iekārtu
  Minētajā labās prakses piemērā, kas arī piedalījās 2004.gada Labās prakses balvas konkursā un ieguva atzinību, ir aprakstīti ar asfaltbetona ražošanu saistītie riski un veiktie preventīvie pasākumi šo risku novēršanā un samazināšanā.

• Darba vides riska faktoru samazināšana un darba ražīguma palielināšana uzlabojot akmens šķembu un smilšu iekraušanu asfaltbetona ražošanas iekārtā
  Šis labās prakses piemērs ir nācis no AS „8CBR”, kas arī piedalījās 2004.gada Labās prakses balvas konkursā un ieguva atzinību. Piemērā ir aprakstīti veiktie preventīvie pasākumi akmens šķembu un smilšu iekraušanas darbos esošo darba vides risku novēršanā un samazināšanā.

• Darba vides riska faktoru samazināšana un darba ražīguma palielināšana uzlabojot asfalta ieklāšanu veicot ceļa seguma remontdarbus
  Arī šo labās prakses piemēru piedāvā AS „8CBR”. Šis labās prakses piemērs tāpat kā iepriekšējie tika pieteikts 2004.gada Labās prakses balvas konkursam un tajā ir aprakstīti veiktie preventīvie pasākumi darba vides risku novēršanā un samazināšanā asfalta ieklāšanas darbos.

• Iedzīvotāju aizsardzības un darbinieku aizsardzības labās prakses piemērus dzīvojamās ēkas rekonstrukcijas laikā, uzstādot atbilstošas sastatnes piedāvā SIA „Jumis Z”, kas arī piedalījās 2004.gada Labās prakses balvas konkursā un ieguva atzinību.

• Atmosfēras riski būvniecībā (ASV)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Strādnieku tiesību aizsardzības centra (ASV) materiāla. Materiālā aprakstīti galvenie atmosfēras radītie riski būvniecībā, kā arī aizsardzības pasākumi, kas jāveic, lai no tiem izsargātos.

• Acu aizsardzība, strādājot būvniecībā (ASV)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Strādnieku tiesību aizsardzības centra (ASV) materiāla. Materiālā aprakstīti ar būvdarbiem saistītie riski, kas var radīt savainojumus nodarbināto acīm, kā arī doti praktiski padomi un aizsardzības pasākumi, kas jāveic izsargātos no šiem riskiem.

• Riski un aizsardzības pasākumi ceļu darbos (Jaunzēlande)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Jaunzēlandes Darba departamenta darba drošības un veselības dienesta materiāla. Materiālā aprakstīti galvenie riski, kas pastāv ceļu darbos, kā arī aizsardzības pasākumi, kas jāveic, lai no tiem izsargātos.

• Aizsardzība darbā ar cementu būvniecībā (Lielbritānija)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Veselības un drošības administrācijas (Lielbritānija) materiāla. Būvniecībā cementu izmanto ļoti plaši. Katram, kurš lieto cementu vai ir atbildīgs par tā lietošanu, ir jāņem vērā tā radītais veselības risks.

• Darba aizsardzības koordinators (Eiropa)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Eiropas būvniecības nozares federācijas materiāla. Materiālā aprakstīti galvenie darba aizsardzības koordinatora pienākumi, tiesības un darbības principi.

• Aizsardzības pasākumi pret elektriskas dabas risku (ASV)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Strādnieku tiesību aizsardzības centra (ASV) materiāla. Materiālā aprakstīti ar elektrodrošību saistīti jautājumi un aizsardzības pasākumi, kas jāveic izsargātos no elektriskas dabas riskiem.

• Aizsardzība darbā ar kvarcu būvniecībā (Lielbritānija)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Veselības un drošības administrācijas (Lielbritānija) materiāla. Kvarcs sastopams kā dabiska sastāvdaļa daudzos būvniecībā lietotos materiālos. Šajā informācijas lapā ir stāstīts par kristālisko kvarcu, kas rada plaušu slimības.

• Aizsardzība darbā ar ķīmiskajiem tīrīšanas līdzekļiem būvniecībā (Lielbritānija)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Veselības un drošības administrācijas (Lielbritānija) materiāla. Materiālā aprakstītas veselības aizsardzības un drošības vadlīnijas ikvienam, kurš ar šīm vielām nodarbojas vai ir atbildīgs par to izmantošanu.

• Ar metināšanu saistītie riski un aizsardzība pret tiem (ASV)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Strādnieku tiesību aizsardzības centra (ASV) materiāla. Materiālā aprakstīti galvenie riski, kas pastāv metināšanas darbos, kā arī aizsardzības pasākumi, kas jāveic, lai no tiem izsargātos.

• Negadījumu novēršana būvlaukumos (Eiropa)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Eiropas Darba Drošības un Veselības aizsardzības aģentūras materiāla. Materiālā aprakstīti praktiski padomi kā izvairīties no nelaimes gadījumiem būvniecībā un kādus darba aizsardzības pasākumus jāveic.

• Aizsardzība pret putekļiem lietojot betona frēzes būvniecībā (Lielbritānija)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Veselības un drošības administrācijas (Lielbritānija) materiāla. Šajā informācijas lapā aprakstītas putekļu ierobežošanas sistēmas, kas, apmācītu operatoru lietotas, pakļautību putekļu iedarbībai var samazināt desmitkārtīgi. Sistēmās lietotas divas labi izstrādātas putekļu kontroles metodes: mitrā putekļu apslāpēšana un vietējās izplūdes ventilācija (VIV).

• Drošu rokas instrumentu izvēle un lietošana būvniecībā (ASV)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Būvniecības darba drošības un veselības aizsardzības elektroniskās bibliotēkas (ASV) materiāla. Materiālā aprakstīti galvenie riski, kas saistīti ar rokas instrumentu lietošanu, kā arī sniegti praktiski padomi drošu rokas instrumentu izvēlē un pareizā to lietošanā.

• Aizsardzība pārvietojot smagumus būvniecībā (Lielbritānija)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Veselības un drošības administrācijas (Lielbritānija) materiāla. Šajās vadlīnijās atrodami praktiski padomi smagumu pārvietošanā un šim materiālam vajadzētu palīdzēt gan projektētājiem un speciālistiem, gan tiem, kuri organizē būvlaukuma darbu, gan tiem, kuru darba pienākumos ir smagumu pārvietošana.

• Aizsardzība sastatņu un kāpņu lietotājiem būvniecībā (Lielbritānija)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Veselības un drošības administrācijas (Lielbritānija) materiāla. Krišana no augstuma turpina būt par galveno nāves iemeslu būvlaukumos. Šī informācijas lapa piedāvā informāciju sastatņu un kāpņu lietotājiem. Tā būs noderīga arī tiem, kuri izvēlās un nosaka, kādu aprīkojumu jālieto.

• Droša sastatņu montēšana būvniecībā (SDO)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Starptautiskās darba organizācijas materiāla. Materiālā aprakstīti galvenie riski, kas saistīti ar sastatņu montēšanas darbiem, kā arī sniegti praktiski padomi un aizsardzības pasākumi, lai izvairītos no šiem riskiem.

• Drošība, strādājot slēgtās darba zonās (telpās) (Jaunzēlande)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Negadījumu kompensēšanas korporācijas (Jaunzēlande) materiāla. Materiālā aprakstīti galvenie riski, kas saistīti ar darbu slēgtās zonās (telpās), kā arī sniegti praktiski darba aizsardzības pasākumi, lai izvairītos no šiem riskiem.

• Aizsardzība darbā ar šķīdinātājiem būvniecībā 1 (Lielbritānija)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Veselības un drošības administrācijas (Lielbritānija) materiāla. Šķīdinātāji ir ķīmiskas vielas. Būvniecības materiālos tie darbojas kā virsmas pārklājumu, tādu kā krāsu, laku, līmju un pesticīdu, nesēji. Materiālā tiek sniegti padomi, kā mazināt risku tikt pakļautam šķīdinātāju iedarbībai.

• Aizsardzība darbā ar šķīdinātājiem būvniecībā 2 (Lielbritānija)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Veselības un drošības administrācijas (Lielbritānija) materiāla. Šīs vadlīnijas jums dos svarīgu informāciju par izvairīšanos no riska, kad savā darbā lietojiet šķīdinātājus vai materiālus, kas tos satur.

• Aizsardzība spridzināšanas darbos būvniecībā (Lielbritānija)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Veselības un drošības administrācijas (Lielbritānija) materiāla. Šī informācijas lapa dod padomus katram, kurš ir iesaistīts bīstamās zonas izveidošanā un novērtēšanā būvju demontāžas projektos, kuros izmanto sprāgstvielas. Padomi ir vērsti uz bīstamo zonu izveidošanu sprādziena dienā.

• Aizsardzība pret darba vides troksni būvniecībā (ASV)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Strādnieku tiesību aizsardzības centra (ASV) materiāla. Materiālā aprakstīti galvenie darba vides trokšņa radītie riski, kā arī sniegti praktiski padomi kā izvairīties no trokšņa radītā riska iedarbības.

• Drošība zemes (grunts pārvietošanas) darbos (Lielbritānija)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Veselības aizsardzības un drošības administrācijas (Lielbritānija) materiāla. Materiālā aprakstīti galvenie riski, kuri pastāv zemes (grunts pārvietošanas) darbos, kā arī aizsardzības pasākumi, kas jāveic, lai no tiem izsargātos.

Darba vides risku novērtēšana

• Darba vides riska novērtēšanas vadošie norādījumi , Eiropas Komisijas Darba drošības un veselības aizsardzības direkcija, Luksemburga
  Šajā materiālā ir apskatīta darba vides riska novērtēšanas vadība un organizēšana, kā arī pienākumu sadale. Materiāls nav paredzēts praktiskai darba vides riska novērtēšanai, bet tajā vairāk ir aprakstīts tas, kā jāpamato stratēģija riska faktoru identificēšanā un kontrolē, kā arī aprakstīti darba vides risku novērtēšanas principi

Dārzkopība

• “DĀRZKOPĪBAS SEKTORA VESELĪBAS UN DROŠĪBAS PAMATU ROKASGRĀMATA” , Īrijas Veselības un drošības pārvalde (www.hsa.ie).
  Materiālā apskatīti galvenie veselības un drošības aspekti un nelaimes gadījumu profilakses pasākumi dārzkopības darbos. Materiāls ir adresēts katram dārzkopībā nodarbinātajam – gan pašnodarbinātajiem, gan darbiniekiem, gan arī darba devējiem.

Elektrība

• Aizsardzības pasākumi pret elektriskas dabas risku (ASV)
  Šis “labās prakses” materiāls ir sagatavots pēc Strādnieku tiesību aizsardzības centra (ASV) materiāla. Materiālā aprakstīti ar elektrodrošību saistīti jautājumi un aizsardzības pasākumi, kas jāveic izsargātos no elektriskas dabas riskiem.

Darba aizsardzība izglītības iestādēs

Metodika darba vides risku izvērtēšanai izglītības iestādēmMetodika ir izstrādāta ar mērķi palīdzēt izglītības iestādēm veikt darba vides riska novērtējumu un sastādīt nepieciešamo darba aizsardzības pasākumu plānu izglītības iestāžu darba vides uzlabošanai. Metodikā sniegti galvenie izglītības nozarē raksturīgie darba vides riska faktori, pa etapiem izskaidrots riska novērtēšanas process, kā arī doti praktiski ieteikumi risku novērtēšanai šajā jomā.

Metodika darba vides risku izvērtēšanai izglītības iestādēm

• 1.pielikums
• 2.pielikums

Jauniešu darba aizsardzība

• Akciju sabiedrība "Grindeks”
  LABAS PRAKSES BALVAS 2006 IEGUVĒJSPiemērs: “Skolu jaunatnes, studentu un jauno darbinieku sagatavošana drošam darbam”

• Ceļu būves SIA “Krustpils”
  VEICINĀŠANAS BALVAS IEGUVĒJSPiemērs: “Darba vides riska faktoru samazināšana, kolektīvo aizsardzības līdzekļu un individuālo aizsardzības līdzekļu pielietošana ceļu būvē. Ietekmes uz vidi samazināšana. Klientu pilnīgāka apmierinātības nodrošināšana + veselībasveicināšana darba vietā– uzņēmuma produktivitātes un efektivitātes veicināšanas un labklājības indikators.”

• Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola
  Piemērs: “Piemērs: “Studiju kurss skolotāju izglītības programmā”

• Biedrība “Latvijas Jaunatnes padome”
  Piemērs: “Darba pieredzes nodošanas mehānisms”

• Bioloģiskās lauksaimniecības z/s "Turaidas"
  Piemērs: “Nodarbības ar mazpulcēniem par biškopību”

• SIA “Būvuzņēmums STATS”
  Piemērs: “Darba aizsardzības pasākumu koordinēšana būvlaukumā”

Mežistrāde

• Ieteikumi mežstrādniekiem strādājot vējgāzēs
  Šis “labās prakses” materiāls sagatavots Valsts darba inspekcijā, lai efektīgāk veiktu lauzto un iekārušos koku novākšanu un paaugstinātu veicamo darbu drošību.

Sprādzienbīstamā vide

• Labās prakses vadlīnijas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 1999/92/EC par obligātām prasībām to strādnieku drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai, kas pakļauti sprādzienbīstamas vides draudiem ieviešanai
  Šīs „labās prakses” vadlīnijas, ko ir izdevusi Eiropas Padome, ir izstrādātas ar mērķi palīdzēt darba devējiem ievērot direktīvā 1999/92/EC noteiktās prasības, atvieglojot to izpratni, kā arī sniedzot praktiskus padomus sprādzienbīstamās vides risku novēršanā un samazināšanā.
   

Troksnis

• SIA "Simeks" piemērs "Trokšņainās telpas atdalīšana ar starpsienu no telpas ar zemāku trokšņu līmeni" ,
  SIA "Simeks" Labas prakses piemēra prezentācija .

• SIA "Laiko" piemērs "Trokšņa līmeņa pazemināšana līmētāju darba vietās" .
   

Uzticības personas darba aizsardzībā

"Darba aizsardzības Rokasgrāmata darbinieku pārstāvjiem un uzticības personām"

Vide. Veselība. Drošība.

• „Latvija Statoil”, Valsts darba inspekcija un Valsts policija 2010.gada 28. janvārī aicināja uz semināru par darba drošību samazināta finansējuma apstākļos. Semināru „Ko vēl samazināt? Negadījumus un ar tiem saistītās izmaksas!” tika aicināti apmeklēt uzņēmumu vadītāji un darba drošības speciālisti, kas vēlas uzzināt vairāk par aktualitātēm uzņēmumu drošības jomā un iegūt padomus, kā paaugstināt vispārējo drošības līmeni uzņēmumā ar nelieliem papildus ieguldījumiem. Semināra materiāli pieejami šeit