Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra

Ieteikumi mežstrādniekiem strādājot vējgāzēs

Vējgāztu, lauztu un iekārušos koku novākšana uzskatāma par darbu ar augstu darba vides riska pakāpi, jo iespējama:

• aizlauztu vai iekārušos galotņu un zaru krišana,
• sasvērušos vai saliektu koku pēkšņa lūšana un krišana,
• saspriegta stumbra plīšana garenvirzienā, nozāģējot sasvērušos, saliektus, ar saknēm izgāztus kokus un sagarumojot stumbrus,
• saspriegta stumbra resgaļa pārvietošanās horizontālā vai vertikālā plaknē, atzāģējot no izgāztas sakņu sistēmas vai sagarumojot stumbru,
• izgāztas sakņu sistēmas krišana pēc stumbra atzāģēšanas,
• pielūžņojumi.

Atkarībā no bīstamības pakāpes nosaka vējgāžu izstrādes veidu, izvēlās piemērotāko darba organizācijas formu un tehnoloģiskā procesa atsevišķo operāciju secību atkarībā no bojājuma pakāpes, reljefa, audzes sastāva, mehanizācijas līdzekļiem, ciršanas veida un citiem faktoriem.

Lai izslēgtu nelaimes gadījumu iespējamību, gāztu, lauztu un iekārušos koku novākšanas darbos, ievēro zemāk norādītus praktiskus ieteikumus.

1. Vējgāžu un to seku novēršanas darbos iesaista pieredzējušus, pareizām un drošām darba metodēm un paņēmieniem apmācītus mežstrādniekus.

2. Pirms koka nozāģēšanas, atzāģēšanas no izgāztas sakņu sistēmas un sagarumošanas, izvērtē konkrēto situāciju un izvēlās drošāko darbu veikšanas paņēmienu.

3. Vienlaidus cirsmās ar lielu bojājumu procentu izvēlās drošāko izstrādes veidu - ar harvesteri. Vējgāžu izstrādē, it sevišķi egļu un lapkoku audzēs, kur koki sagāzti vairākos stāvos un kur ir daudz ar visām saknēm izgāztu un iekārušos koku, tos izvelk pa vienam neatzarotus. Neatzarotu koku izvilkšana uz starpkrautuvi atvieglo gāzēju-atzāģētāju un cilpeņotāju darbu un garantē drošus darba apstākļus nākošo stumbru atzāģēšanā.

4. Vienlaidus vējgāzes izstrādā ar motorzāģi, kaudzēs sagāztu koku izkliedēšanai izmanto traktoru. Nestrādāt vienatnē, ieteicams radzes attālumā atrasties vismaz diviem cilvēkiem.

5. Veicot darbus motorzāģa vadītājs izmanto šādus individuālās aizsardzības līdzekļus:

• zābakus ar purngalos iestrādātiem aizsargiem - tērauda starpkārtu,
• bikses ar aizsardzību pret iezāģēšanu,
• pieguļošo tērpu,
• cimdus,
• ķiveri,
• sejsegu vai brilles, austiņas (antifoni vai ausu aizbāžņi).

6. Koku gāšanai un sagarumošanai Izmanto darbderīgo palīginstrumentu un ierīces - gāšanas dakšu, gāšanas lāpstiņu ar kantāķi, cilpeņus, sviras, cirvi, koka un plastmasas ķīļus, pārnēsājamo vinču ar virzienmaiņas bloku.

7. Cirsmas izstrādes virzienu plāno vējgāzes virzienā 5-10 m platās joslās.

8. Vismaz 50 m pirms zāģēšanas darba vietas uz takām un ceļiem, kuri šķērso vai piekļaujas cirsmai, bīstamās zonas apzīmēšanai izvieto “ieiet” un “iebraukt” aizlieguma zīmi.

9. Bīstamajā zonā neveic nekādus darbus (zaru vākšana, atzarošana u.c.), tajā drīkst atrasties tikai darba veicējs un ja tas paredzēts - viņa palīgs. Aizliegts atrasties zem kokiem, kuri ir iekārušies, nolauzti un kuru stumbri ar saknēm augstu pacelti.

10. Mežizstrādes darbus vējgāzēs nedrīkst veikt stiprā vējā.

Sasvērušos vai saliektu koku nozāģēšana

Sasvērušo vai saliektu koku nozāģēšanai lieto dažādus paņēmienus:

1. Uzliekot žņaugu:

• plaisāšanas novēršanai 20-30cm virs aizzāģējuma stumbram, notīrot rupjo mizu, uzliek virves vai ķēdes žņaugu nospriegojot to ar ķīļiem,
• sagatavo atkāpšanās ceļu no koka tā atzāģēšanas un krišanas brīdī, aizzāģē koku uzmanoties, lai netiktu iespiesta sliede,
• sāk koka nozāģēšanu no aizzāģējumam pretējās puses.

2. Izmantojot īpašu nozāģēšanas paņēmienu:

• ja koka diametrs nepārsniedz sliedes garumu:

• sagatavo atkāpšanas ceļu, aizzāģē koku uzmanoties, lai netiktu iespiesta sliede,
• izdara durtenisku zāģējumu koka sānu daļā cauri stumbram,
• uzmanīgi zāģē līdz drošības joslai,
• virzot sliedi pretējā virzienā, nozāģē atlikušo stumbra daļu;

• ja koka diametrs pārsniedz sliedes garumu:

• sagatavo atkāpšanās ceļu, aizzāģē koku uzmanoties, lai netiktu iespiesta sliede,
• izdara durtenisku zāģējumu stumbra abās pusēs un aizzāģējumam pretējā pusē atstāj nepārzāģētu joslu, kuru pārzāģē pēdējo.

Aizlauztu koku, kuru galotnes daļa balstās uz zemes, nozāģēšana

Aizlauzto stumbra daļu (neatkarīgi no lūzuma vietas augstuma) noņem ar kantāķa palīdzību (1.attēls), traktora vai rokas vinčas palīdzību (2.attēls). Nolauztās stumbra daļas noturību pārbauda ar gāžamo dakšu vai aizlūzusī daļa stingri saistīta ar pārējo stumbra daļu, gāž virzienā, kas stingri ieturēts 90° leņķī attiecībā pret aizlūzušās daļas virzienu. Neatrasties zem aizlauztā stumbra.

1.attēls	2.attēls

Aizlauztu koku, kuru galotnes daļa nebalstās uz zemes, nozāģēšana

Ja iespējams, pēc nolauztās stumbra daļas noturības pārbaudes ar gāšanas dakšu vai aizlūzusī daļa stingri saistīta, gāž aizlauztās daļas virzienā.

Nolauzti koki, kuru stumbra lauzuma vieta pilnīgi atdalījusies no celma resgaļa un balstās uz tā

Šādus kokus gāž tikai pēc nolauztās stumbra daļas novilkšanas ar traktora vai rokas vinčas palīdzību Dažādā augstumā palikušie celmu resgaļi pēc nolauztās daļas noņemšanas gāžami ar parastajiem paņēmieniem.

Uz vienas kopējas izgāztas sakņu sistēmas dažādos augstumos esošu koku novākšana

Bīstama ir koka atzāģēšana, ja uz vienas kopējas izgāztas sakņu sistēmas dažādos augstumos atrodas vairāki koki. Stumbrus atzāģē no sakņu sistēmas tikai pēc to izkliedēšanas ar traktora vai rokas vinčas palīdzību.

Ar sakņu sistēmu izgāzto koku novākšana

Vispirms atbrīvo iekārušos un uzkritušos kokus un to daļas. Pirms stumbra atzāģēšanas no izgāztas sakņu sistēmas to stiprina ar stuti vai atsien pret koku.

Izgāzto celmu atzāģēšana slīpajās kalnu nogāzēs ir sevišķi bīstama, jo šeit sakņu sistēma var pēkšņi krist uz atzāģētajā pusi. To pirms atzāģēšanas nostiprina ar troses palīdzību. Izgāzto sakņu sistēmu pēc stumbra atzāģēšanas atgriež sākotnējā stāvoklī, darbu veic ar traktora, rokas vinčas vai sviru palīdzību.

Stumbra atzāģēšana no izgāztas sakņu sistēmas

Daudzos gadījumos atsevišķie koki nospriegti tā, ka nav iespējams pirms atzāģēšanas noteikt stumbra resgaļa sviešanās virzienu. Novērtēt koka saspriegumu un iespēju atkāpties pēc izgāztā koka atzāģēšanas.

Ja paredzams, ka stumbrs pārvietosies horizontāli, lai stumbra resgalis netiktu sviests uz zāģētāja pusi, atzāģējot šādus kokus, nostājās tajā koka pusē, uz kuru tas nevirzīsies - kur tas atbalstās pret citu koku vai izgāztu celmu.

Gadījumos, ja šādu atbalstu nav vai ir nepieciešams, pirms atzāģēšanas stumbru nostiprina ar speciāla cilpeņa vai rokas vinčas palīdzību.

Koki ar izgāztām saknēm bieži atbalstās uz citām izgāzto koku sakņu sistēmām vertikālā plaknē, tie ir nospriegti un iespējama stumbra resgaļa pārvietošanās uz augšu.

Šādiem kokiem pirmo zāģējumu izdara no apakšas, bet otro - no augšas.

Lai motorzāģis netiktu izsists no atzāģētajā rokām, stumbra resgalim atbrīvojoties, augšējo zāģējumu izdara ar nelielu atstarpi no apakšējā zāģējuma uz sakņu sistēmas pusi.

Ja koks saspriegts vertikālā plaknē un iespējama stumbra resgaļa pārvietošanās uz leju, pirmo zāģējumu izdara no augšas, bet otro - no apakšas, pie kam, apakšējo zāģējumu izdara ar nelielu nobīdi no augšējā zāģējuma uz sakņu sistēmas pusi. Pēc stumbru atzāģēšanas sakņu sistēmu ar traktoru vai rokas vinču atgāž sākotnējā stāvoklī.

Stumbru sagarumošana

Novērtēt koka saspriegumu un sagatavot brīvu atkāpšanās ceļu netraucētai atiešanai, ja tas būs nepieciešams pēc stumbra daļas atzāģēšanas.
 

Sagarumojot horizontālā plaknē saspriegtu stumbru, sagarumotājam jāatrodas liekuma iekšpusē.
 

Sagarumojot stumbru, uz kuru iedarbojas stiepes un spiedes spēki, vienmēr pirmo zāģējumu veic spiedes spēku iedarbības zonā.

Iekārušos koku novākšana

Atzāģētus no celma iekārušos kokus nekavējoties noņem. Iekārušos kokus pēc atzāģēšanas no celma noņem:

• ar traktora vai rokas vinčas palīdzību, kuras garums 35m,
• ar koku gāšanas dakšu šūpojot,
• ar koku gāžamo lāpstiņu vai sviru koku griežot ap tā asi.

Darbu turpina pēc iekārušos koku noņemšanas.

Atzāģētus iekārušos kokus neatstāj pēc darba beigām, darba pārtraukumos vai pārejot darbā pie citiem kokiem. Ja vienā kokā iekārušies vairāki koki, tos noņem atsevišķi, vispirms noņemot virspusē atrodošos, kuri nav nospriegti ar citiem kokiem.

Aizliegts zāģēt koku, kurā iekāries gāžamais koks, vai cirst zarus, uz kuriem iekāries koks balstās. Uz koku, kas iekāries, nedrīkst gāzt citus kokus, jo gāžamā stumbra resgalis var krist uz sāniem, atpakaļ un citā virzienā.

Aizliegts nozāģēt atsevišķus klučus no iekārušos koku resgaļiem, jo ar iekārušos koku spiedienu, tie var atkrist, nenobeidzot zāģēšanu, bez tam koks var krist nenoteiktā virzienā.

Ja koks ir stipri noliecis to koku, kurā tas iekāries, atbrīvojoties šāda koka noliektā galotne ir bīstama, jo var strauji sviesties uz gāzēja pusi un vienlaikus mest atpakaļ nolauztos zarus.

Saplaisājušu koku gāšana

Atsevišķi koki ir saplaisājuši no stumbra resgaļa uz augšu.

Gāžot saplaisājušus kokus, var rasties plaisu paplašinājums vai lūzums, un stumbra resgalis var sviesties dažādos virzienos. Pirms šādu koku gāšanas uzliek žņaugu, pēc tam kokus gāž ar parastajiem paņēmieniem.

Ieteikumu izstrādāšanā izmantota šāda literatūra:

• “Darba vides riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība”, Rīga, 2001;
• “Motorzāģis – lietošana un apkope”, Rīga;
• “Darba drošības un veselības aizsardzības noteikumi meža darbos” (SDO projekts), Ženēva, 1997;
• “Drošības tehnika vējgāžu un vējlaužu izstrādē”, Rīga 1968.

Ieteikumi izstrādāti 2005.g. 25.janvārī VDI Normatīvu tehniskajā daļā, konsultējoties ar VAS “Latvijas valsts meži” darba aizsardzības un ugunsdrošības speciālistu.