Astoņi no desmit Eiropas sabiedriskās domas aptaujas dalībniekiem apgalvo, ka stress darbavietās palielinās 29.03.2012
Ar darbu saistītais stress rada bažas lielākajai darbaspēka daļai – tā secināts otrajā Eiropas sabiedriskās domas aptaujā par darba aizsardzību. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) vārdā tirgus izpētes uzņēmums "Ipsos MORI" veica apsekojumu 36 Eiropas valstīs, un tā ietvaros par aktuālām problēmām darbavietās, tostarp par stresu saistībā ar darbu, darba aizsardzības nozīmi ekonomikas konkurētspējai un darba mūža pagarināšanu tika aptaujāti vairāk nekā 35 000 sabiedrības pārstāvju.
Astoņi no desmit strādājošajiem visā Eiropā uzskata, ka to cilvēku skaits, kuri izjūt stresu saistībā ar darbu, turpmāko piecu gadu laikā palielināsies, un 52% paredz, ka tas "būtiski palielināsies". Šie rādījumi atbilst secinājumiem, kas gūti EU-OSHA rīkotajā ESENER apsekojumā par riska veidiem darbavietās. “Ipsos MORI” veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka 79% vadītāju uzskata, ka stress rada problēmas viņu uzņēmumos un ka tā ir tikpat svarīga problēma kā nelaimes gadījumi darbā. Ar darbu saistītais stress ir viena no lielākajām darba vides problēmām Eiropā - tas rada lielas izmaksas, jo sagādā cilvēkiem ciešanas un apgrūtina ekonomikas attīstību. Aptaujā arī atklājies, ka lielākā daļa eiropiešu (86%) piekrīt uzskatam, ka efektīva darba vides risku pārvaldība ir nepieciešama valsts ekonomikas konkurētspējai (56% šādam uzskatam piekrīt pilnībā).
Vai uzskatāt, ka to cilvēku skaits, kuri izjūt stresu saistībā ar darbu, turpmākajos piecos gados Jūsu valstī...?
Bāze: Visi strādājošie (19 502) 52 % - būtiski palielināsies, 28 % - nedaudz palielināsies, 12 % - saglabāsies apmēram tāds pats, 4 % - nedaudz samazināsies, 3 % - būtiski samazināsies, 1 % - nezinu
“Finanšu krīzes un pārmaiņu laikā darba vidē paaugstinās prasības pret darbiniekiem, tādēļ nav pārsteidzoši, ka ar darbu saistītais stress cilvēku prātos izvirzās priekšplānā,” atzīst Dr. Krista Sedlāčeka, EU-OSHA direktore. “Neatkarīgi no vecuma, dzimuma un organizācijas lieluma vairums cilvēku uzskata, ka ar darbu saistītā spriedze palielināsies, tomēr ir vērojamas interesantas atšķirības starp valstīm, piemēram, norvēģi par to uztraucas vismazāk (16%), bet grieķus stresa palielināšanās uztrauc visvairāk (83% uzskata, ka nākamo piecu gadu laikā stress darbavietās būtiski palielināsies). Psihosociālo riska faktoru novēršana ir EU-OSHA galvenais uzdevums, lai uzlabotu darbinieku dzīvi visā Eiropā." Valsts darba inspekcijas (VDI) Sadarbības un attīstības nodaļas un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne secina: “Arī ievērojama daļa Latvijā aptaujāto uzskata, ka to cilvēku skaits, kas cieš no stresa saistībā ar darbu, nākamo piecu gadu laikā ievērojami palielināsies – 29% respondentu uzskata, ka tas palielināsies, bet vēl 34% uzskata, ka tas “būtiski palielināsies.” Tomēr priecē fakts, ka liela daļa aptaujāto jūtas labi informēti par darba vides riskiem, turklāt Latvijas nodarbinātie uzskata, ka viņi ir labāk informēti nekā vidēji Eiropā. Domājams, ka šādi pētījuma rezultāti saistāmi gan ar vairākiem Eiropas Sociālā fonda projektiem, kuru ietvaros daļa no aktivitātēm ir bijusi vērsta uz sabiedrības informēšanu par dažādiem darba aizsardzības jautājumiem, gan VDI sadarbību ar EU-OSHA, ar kuras palīdzību jau vairākus gadus visā Latvijā tiek rīkoti dažādi semināri, žurnālistu ekskursijas uz labās prakses uzņēmumiem un apaļā galda diskusijas, tādējādi uzlabojot darba devēju un nodarbinātu izpratni par darba aizsardzības jautājumiem.” Aptaujā arī secināts, ka 87% iedzīvotāju visā Eiropā ir pārliecināti, ka laba darba aizsardzības prakse ir svarīga, lai palīdzētu cilvēkiem pirms pensionēšanās strādāt ilgāk. Kaut arī tipiskais pensionēšanās vecums visā Eiropā ir 65 gadi, pēc Eurostat datiem vidējais izstāšanās no darba tirgus vecums 2009. gadā bija aptuveni 61,5 gadi. Eirobarometra apsekojums liecina, ka četri no desmit eiropiešiem ir pārliecināti, ka spētu turpināt pašlaik veicamo darbu līdz 65 gadu vecumam vai ilgāk, bet 17% paredz, ka nespēs saglabāt darbu savā pašreizējā darbavietā pēc 59 gadu vecuma sasniegšanas. EU-OSHA aktīvi darbojas, lai veicinātu Eiropas gada aktīvai novecošanai 2012 pasākumus, sekmējot labas darba drošības un veselības aizsardzības nepieciešamību visos darba mūža posmos. Plašāka informācija par šīs aptaujas rezultātiem atrodama vietnē
http://osha.europa.eu/lv/safety-health-in-figures Plašs presei paredzēts materiāls par rezultātiem ES līmenī, valstu kopsavilkumiem un metodoloģiju.
* * * Piezīmes redaktoriem 1. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) sniedz savu ieguldījumu, lai padarītu Eiropu par drošāku, veselīgāku un ražīgāku vietu darbam. Aģentūra pēta, izstrādā un izplata uzticamu, sabalansētu un objektīvu informāciju par darba drošību un arodveselību, kā arī organizē izpratnes veicināšanas kampaņas Eiropas mērogā. Aģentūra, kas Eiropas Savienībā tika izveidota 1996. gadā un atrodas Bilbao, Spānijā, apvieno Eiropas Komisijas, dalībvalstu valdību, darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvjus, kā arī 27 ES dalībvalstu un trešo valstu vadošos ekspertus. Tagad Jūs varat sekot mums sociālajā tīklā Twitter, apmeklēt Aģentūras blogu vai abonēt mūsu ikmēneša informatīvo ziņojumu OSHmail. Varat arī piereģistrēties, lai regulāri saņemtu no EU-OSHA jaunumus un informāciju ar RSS plūsmu starpniecību.
2. 2011./2012. gada Eiropas sabiedriskās domas aptauju par darba drošību un veselības aizsardzību EU-OSHA vārdā veica "Ipsos MORI". "Ipsos MORI" veica sabiedriskās domas aptauju 36 Eiropas valstīs, tostarp visās 27 ES dalībvalstīs, trīs EEZ valstīs un sešās kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs. Kopumā tika veiktas 35 540 intervijas ar pieaugušajiem vecumā no 18 gadiem (Luksemburgā un Slovēnijā no 18 līdz 65 gadu vecumam un Grieķijā no 18 līdz 64 gadu vecumam) laikā no 2011. gada 24. oktobra līdz 2012. gada 17. janvārim. Katrā valstī notika apmēram 1000 sabiedrības pārstāvju intervijas (izņemot Lihtenšteinu, kur tika intervēti 200 pieaugušie). Lielākajā daļā valstu tika izmantota telefonintervijas metode, iespēju robežās veicot intervijas ar CATI (Computer Assisted Telephone Interviewing - datorizētas telefonintervijas) palīdzību, un lielākajā daļā valstu tika izmantoti esošie Omnibus apsekojumi. Apsekojumā izmantotās respondentu atlases metodes bija izstrādātas tā, lai būtu reprezentatīvas. Apkopojot rezultātus 36 valstīs, dati tika vērtēti attiecībā pret katras valsts iedzīvotāju skaitu. Apsekojumam ar šāda lieluma parauga nesvērtu iespējamību un 100% atbilžu saņemšanas rādītāju aplēstā kļūdas robeža būtu +/-0,5 procentpunkti respondentu kopumam, ko veido 35 540 personas, un aplēstā kļūdas robeža būtu +/-3,1 procentpunkti 1000 respondentu kopumam. Tā bija otrā sabiedriskās domas aptauja, ko pasūtījusi EU-OSHA. 2009. gada aptaujas rezultāti ir pieejami vietnē:
http://osha.europa.eu/lv/statistics/eu-poll/index_html-lv
3. Eiropas uzņēmumu apsekojums par jauniem un nākotnes riska veidiem (ESENER) tika veikts 2009. gada pavasarī. Šis apsekojums aptvēra 31 Eiropas valsti, tostarp visas 27 ES dalībvalstis, Horvātiju, Turciju, Norvēģiju un Šveici. 36 000 interviju ar vadītājiem un darba drošības un veselības aizsardzības speciālistiem notika uzņēmumos ar desmit vai vairāk darbiniekiem - visu nozaru privātajās un valsts organizācijās. Apkopojot vadītāju un darbinieku pārstāvju uzskatus visā Eiropā, šis apsekojums sniedza pamatinformāciju par to, kā Eiropas uzņēmumi pašlaik risina darba drošības un veselības aizsardzības problēmas, jo īpaši pievēršoties salīdzinoši jauniem psihosociālā riska veidiem, piemēram, ar darbu saistītai spriedzei, vardarbībai un vajāšanai.
4. Eirobarometra apsekojums par darbīgu novecošanu ir pieejams vietnē:
http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_378_sum_en.pdf
Informācija masu medijiem
- Birgit Müller - International press +34 94 479 35 52 | news@osha.europa.eu
- Marta Urrutia - Spanish press +34 94 479 57 46 | noticias@osha.europa.eu
- Brenda O’Brien - Brussels Liaison Office +32 2 401 68 59 | obrien@osha.europa.eu
