Valsts Darba inspekcija uzsāk darba drošības kampaņu "Drošas darbavietas iniciatīva" 14.09.2007

• 12. septembrī Rīgā, uzņēmuma „Grīvas mēbeles” telpās Daugavgrīvas ielā 31, 3. korpusā;
• 18. septembrī Tukumā, ledus un atpūtas centrā „Tuko” Stadiona ielā 3;
• 20. septembrī Daugavpilī, viesnīcā „Latgola” Ģimnāzijas ielā 36;
• 25. septembrī Cēsīs, viesnīcā „Hotel Tigra” E.Veidenbauma ielā 2;
• 27. septembrī Liepājā, viesnīcā „Amrita” Rīgas ielā 7/9.

„Semināru uzdevums ir informēt darba devējus un darba ņēmējus par darba drošības un veselības aizsardzības aktualitātēm kā arī skaidrot ergonomiskas darbavietas nozīmi mūsdienu uzņēmējdarbībā. VDI izsaka pateicību Eiropas informācijas centram par sniegto atbalstu kampaņai „Drošas darbavietas iniciatīva”, veidojot labās prakses īsfilmas, un “Hewlett-Packard” par aktīvo iesaistīšanos drošu un ergonomisku darbavietu izveidē,” uzsvēra Valsts darba inspekcijas direktore Rita Elce.

„Kampaņas pamatideja nav stāstīt par drošu darba vidi, bet rosināt uzņēmējus uz drošas darba vides izveidi. Drošas darbavietas izveide ir investīcijas preventīvos pasākumos, kas atmaksājas gadījumos, kad tiek novērsts traumatisms, kas citādāk varētu izvērsties kā neplānota darbinieku prombūtne un pabalstu maksājumi. Drošas darbavietas iniciatīva ir daļa no pasākumu kopuma uzņēmuma darbības efektivitātes uzlabošanā,” skaidroja Eiropas informācijas centra vadītājs Gints Ozols.

„Darba drošība ir sinonīms darba efektivitātei, kas vēlāk transformējas darba ražīguma pieaugumā. Tas ir aktuāli gan lielajiem uzņēmumiem, gan MVU sektoram, tāpēc ceram, ka jau tuvākajā laikā darba devēji, domājot par savas uzņēmējdarbības attīstīšanu, par prioritāti noteiks tieši darba drošību un veselības aizsardzību, kas ilgtermiņa viņiem ļaus sasniegt labākus biznesa rezultātus,” atzina Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Gaidāmo semināru laikā darba ņēmējiem un darba devējiem būs iespēja satikt profesionāļus no darba drošības un veselības aizsardzības nozares. Semināru ietvaros, dalībniekiem būs iespēja aplūkot, datortehnoloģiju ražotāja „Hewlett-Packard” piedāvāto, ergonomisko un darbiniekam draudzīgo biroja darbavietas risinājumu, savukārt Ivars Vanadziņš, Rīgas Stradiņa universitātes Darba un vides veselības institūta asistents pētniecībā demonstrēs kā pareizi celt un pārvietot smagumus.
Visi semināru apmeklētāji būs laipni aicināti izmēģināt gan ergonomisko biroja tehniku, gan iejusties noliktavas darbinieka lomā.

„Hewlett-Packard (HP) gan kā darba devējam, gan arī kā pasaulē vadošajam datortehnoloģiju ražotājam rūp darbinieku veselība, drošība un labsajūta. Mums ir svarīgi piedāvāt uzņēmumiem risinājumus, kas vienlaikus palīdz nodrošināt komfortablu darbu ar datoru, celt darbinieku produktivitāti un atbilst likuma prasībām,“ saka Daina Kārkliņa, HP izpilddirektore. “Lai motivētu uzņēmējus ieviest ergonomiskus risinājumus darbā ar datoru un novērtētu tos, kas jau ir ieviesuši, šogad HP Valsts darba inspekcijas organizētās Labas prakses balvas konkursa ietvaros pasniegs specbalvu uzņēmumam, kas būs nodrošinājis saviem darbiniekiem veiksmīgākos un ērtākos biroja darbavietas risinājumus darbam ar datoru.”

Speciāli kampaņai ir izdota praktiska rokasgrāmata darba vides risku novērtēšanai, kas sniedz iespēju darba devējiem un darba ņēmējiem analizēt un izvērtēt savu darba vidi saskaņā ar konkrētā sektora vajadzībām. Rokasgrāmatu un citus informatīvos materiālus ikviens var saņemt VDI un tās reģionālajās struktūrvienībās vai arī iepazīties ar tiem elektroniskā veidā VDI mājas lapā - www.vdi.gov.lv/ddi2007 vai http://hwi.osha.europa.eu/ .

Darba apstākļu un risku pētījumu rezultāti liecina, ka pirmās sūdzības par veselības traucējumiem var rasties jau dažus mēnešus pēc tam, kad cilvēks ir sācis strādāt ar datoru. Savukārt nopietnas slimības, to skaitā arodslimības, parasti konstatē pēc pieciem un vairāk gadiem.

Gados jauniem strādājošajiem, kuriem nav nostiprināta muguras muskulatūra, nepareizi kustoties, sāpes mugurā ir jūtamas jau pusgadu pēc tam, kad cilvēks ir uzsācis darbu. Celtniecībā strādājošajiem pietiek pat ar vienu nepareizu kustību, ceļot smagumu pagriezienā, lai rastos diska trūce, kas ir jāoperē; darba nespēja šajā gadījumā ilgst pat vairāk nekā gadu.

Darbā iegūto skeleta, muskuļu un saistaudu slimību biežums uz 100 000 nodarbinātājiem ir pieaudzis aptuveni par aptuveni 15-16 reizēm: no 5,0 gadījumiem uz 100 000 nodarbinātajiem 1998.gadā līdz pat 85,2 gadījumiem 2004.gadā. Arī karpālā kanāla sindroma biežums ir ievērojami pieaudzis (mazāk kā skeleta, muskuļu un saistaudu slimībām), no 1,8 gadījumiem 1998.gadā līdz 28,9 gadījumiem 2004.gadā.

Pēc nodarbināto vērtējuma trīs visbiežākie darba vides riska faktori ir šādi:

• darbs piespiedu pozā, piemēram, stāvus vai sēdus (63,8% respondentu minējuši, ka kaut kādā mērā ir pakļauti attiecīga riska faktora iedarbībai);
• vienveidīgas kustības (56,1%);
• smagu priekšmetu nešana un pārvietošana (52,4%).

Daudzi mazie uzņēmumi ES jau ir atklājuši, ka uzņēmuma veiksmes pamatā ir drošība un veselība. Efektīva veselības un drošības politika ir svarīga ne tikai darba ņēmēju labklājībai, bet tā nodrošina arī uzņēmumu un ekonomikas ilgtermiņa augšupeju. Uzņēmumi, kuri iesaistās riska novēršanā, līdz minimumam samazina ražošanas zaudējumus, kuri rodas no ievainojumiem vai slimībām, palielina to produktivitāti un tajā pat laikā samazina izmaksas.
Plašāka informācija par semināriem un kampaņu kopumā ir pieejama VDI interneta mājas lapās www.vdi.gov.lv/ddi2007 un īpaši šai iniciatīvai izveidotajā mājas lapā http://hwi.osha.europa.eu/ .


Informāciju sagatavoja:
Mārtiņš Pozņaks, Valsts darba inspekcijas Sabiedrisko attiecību speciālists Tālr. 7021735; e-pasts: Martins.Poznaks@vdi.gov.lv