IEVADS

Darba aizsardzības galvenais uzdevums ir noteikt tiesisko pamatu sociālo, ekonomisko, tehnisko, ārstnieciski profilaktisko un organizatorisko pasākumu realizēšanai, kā arī nodrošināt normatīvajos aktos definēto prasību ieviešanu. Tas spēj nodrošināt darba vides atveseļošanu, darba drošību, nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaita samazināšanu, kā arī no darba attiecībām izrietošo sociālo garantiju stabilas sistēmas darbību.

Darba aizsardzībai ir būtiska loma darbinieku labsajūtai un labklājībai darba vietās, jo pareizi un efektīvi veidota darba aizsardzības sistēma gan valsts, gan uzņēmumu līmenī nodrošina darbiniekiem drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Nodrošinot darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā, tiek samazināta iespēja notikt nelaimes gadījumam darbā, tiek novērsta arodslimību rašanās iespējamība un paildzinās darbinieku darba mūžs, ļaujot darbiniekiem pēc darba beigšanas pilnvērtīgi atpūsties un nevis pavadīt atlikušo mūžu ārstniecības iestādēs, lai dziedētu darba mūža laikā gūtās traumas vai arodslimības.

Darba aizsardzības sistēmas pilnveidošana strauji notiek pēdējos gados, izstrādājot jaunus normatīvos aktus, veicot sociālo partneru (darba devēju un darbinieku) un plašākas sabiedrības izglītošanu un informēšanu par darba aizsardzības jautājumiem, pilnveidojot trīspusējo sadarbību ar sociālajiem partneriem, īstenojot Valsts darba inspekcijas administratīvās kapacitātes un darba efektivitātes celšanu  un sadarbojoties ar ES valstīm dažādu projektu ietvaros.

Par darba aizsardzības sistēmas juridisko pamatu kalpo 2001.gada 20.jūnijā pieņemtais Darba aizsardzības likums, kurš ir stājies spēkā ar 2002.gada 1.janvāri. Darba aizsardzības likums pārņem ES pamatdirektīvas darba aizsardzības jomā prasības un principus. Jaunais Darba aizsardzības likums aizstāj 1993.gada 4.maija likumu "Par darba aizsardzību". Likumu maiņas nepieciešamību noteica ne tikai Latvijas virzība uz Eiropas Savienību, bet arī tas, ka vecais likums un tajā iestrādātie principi bija novecojuši un būtībā nenodrošināja pilnīgu darbinieku drošības un veselības aizsardzību darbā. Jaunais darba aizsardzības likums un līdz ar to visa darba aizsardzības sistēma ir balstīta uz “kaitējuma novēršanas principu” (drošas un veselībai nekaitīgas darba vides izveide, darba vides riska novērtēšana un novēršana, darba vietas pielāgošanu indivīdam u.c.).

Darba aizsardzības likumdošanas sakārtošana un tā saskaņošana ar ES attiecīgās likumdošanas prasībām ir būtisks un nozīmīgs solis, taču ar to ir par maz, lai nodrošinātu sekmīgu darba aizsardzības sistēmas darbību gan valsts, gan uzņēmumu līmenī. Svarīgi ir panākt šīs likumdošanas ieviešanu un reālu praktisku darbību tieši uzņēmu līmenī. Lai sekmētu darba aizsardzības normatīvo aktu ieviešanu un veicinātu izpratni par šiem jautājumiem, īpaša nozīme ir darba aizsardzības sistēmā iesaistīto institūciju saskaņotai, koordinētai un efektīvai darbībai, konsultācijām ar darba devējiem un darbiniekiem, kā arī sabiedrības informēšanai par darba aizsardzības jautājumiem.

Sadarbības ar sociālajiem partneriem (sociālā dialoga) sekmēšanai darba aizsardzības jomā tika izveidota jauna Nacionālās trīspusējās sadarbības apakšstruktūra – Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome (DLTSA), kurā izskata gan darba tiesiskos, gan darba aizsardzības jautājumus. Apakšpadomē ir iekļauti pārstāvji no Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK). Trīspusējā sadarbība veiksmīgi norit likumdošanas izstrādes jomā. Normatīvo aktu izstrādes procesā darba grupās tiek iekļauti arī sociālo partneru pārstāvji.

Par ļoti nozīmīgu soli informācijas plūsmas nodrošināšanai un aktuālas darba aizsardzības informācijas pieejamībai ir jāuzskata Bilbao Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta izveide Valsts darba inspekcijā. Minētais kontaktpunkts nodrošinās aktuālas informācijas pieejamību par darba aizsardzības jautājumiem visiem interesentiem.

Šobrīd galvenā loma darba aizsardzības sistēmas darbībā ir Labklājības ministrijai, kas veic darba aizsardzības sistēmas un politikas izstrādi, plānošanu un koordinēšanu, un tās pārraudzībā esošajai Valsts darba inspekcijai, kas ir galvenā uzraugošā un kontrolējošā institūcija darba aizsardzības jomā.

 

Soc. partneri

ESOŠĀ DARBA AIZSARDZĪBAS INSTITUCIONĀLĀ SISTĒMA

				Pakalpojumu līmenis (Dažādu darba aizsardzībaspakalpojumu sniedzēji uzņēmējiem)

APRAKSTS PAR DARBA AIZSARDZĪBAS SISTĒMĀ IESAISTĪTAJĀM INSTITŪCIJĀM

1.     Galvenās darba aizsardzības sistēmas veidošanā iesaistītās institūcijas

Labklājības ministrija

Funkcijas:

Labklājības ministrijas galvenie uzdevumi un funkcijas darba aizsardzības jomā ir šādi:

·        izstrādāt darba aizsardzības nacionālo politiku un sekmēt tās realizēšanu;

·        nodrošināt nacionālās darba aizsardzības likumdošanas izstrādi un tās atbilstību ES un starptautiskajiem tiesību aktiem šajā jomā;

·        veicināt veselībai drošas un nekaitīgas darba vides radīšanu, strādājošo tiesību uz darba aizsardzību un sociālo garantiju nodrošināšanu;

·        sekmēt darba aizsardzības administrēšanas sistēmas attīstības procesu.

·        veicināt darba devēju un darbinieku informēšanu par darba aizsardzības jautājumiem.

Sadarbība ar citām institūcijām:

Labklājības ministrijas pārraudzībā un pārziņā ir virkne institūciju, kas ir iesaistītas darba aizsardzības sistēmas darbā. Labklājības ministrijas struktūra ir balstīta uz vairākiem departamentiem, kopā LM darbojas 11 departamenti, no kuriem viens – Darba departaments ir tieši atbildīgs par darba aizsardzības politikas un stratēģijas veidošanu un ieviešanu valstī, bet citi trīs (Sociālās apdrošināšanas departaments (SAD), Vides veselības departaments (VVD) un Veselības departaments (VD) ir netieši iesaistīti darba aizsardzības sistēmā ar savā pārraudzībā un pārziņā esošajām institūcijām.

Galvenās institūcijas ar kurām sadarbojas Labklājības ministrija ir visas tās pārziņā un pārraudzībā esošās iestādes, tai skaitā galvenā darba aizsardzības sistēmas uzraugošā un kontrolējošā institūcija – Valsts darba inspekcija. Katru gadu LM izvērtē VDI paveikto un tai no savas puses ir tiesības ieteikt VDI pievērst uzmanību tam vai citam darba aizsardzības jautājumam.

LM cieši sadarbojas ar Latvijas Darba Devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) izstrādājot jaunos likumdošanas aktus darba aizsardzības jomā, sociālo partneru pārstāvji tiek iesaistīti jau pašā likumdošanas izstrādes sākumposmā tādējādi dodot iespēju viņiem izteikt savu viedokli un saskaņot to jau pēc iespējas agrīnākā posmā. Tiek veikta cieša sadarbība arī informācijas apmaiņas jomā par darba aizsardzības jautājumiem.

Darba departaments sadarbojoties ar Valsts darba inspekciju sniedz priekšlikumus par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izstrādāto preventīvo pasākumu plānu.

Valsts darba inspekcija (VDI)

VDI ir galvenā kontroles un uzraudzības iestāde darba aizsardzības jomā, kas darbojas LM pārraudzībā.

Funkcijas:

VDI darbojas saskaņā ar VDI likumu un nolikumu un tās galvenie uzdevumi un funkcijas ir šādas:

·        uzraudzīt un kontrolēt darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu prasību ievērošanu;

·        kontrolēt, kā darba devēji un darbinieki savstarpēji pilda pienākumus, kurus viņiem nosaka darba līgumi un darba koplīgumi;

·        veicināt darba devēju un darbinieku sadarbību un veikt pasākumus, lai sekmētu domstarpību novēršanu starp darba devēju un darbiniekiem;

·        pētīt darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jautājumus;

·        normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanu un vienotu reģistrāciju, un piedalīties arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanā;

·        normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēt bīstamās iekārtas, izsniegt atļaujas bīstamo iekārtu ekspluatācijas uzsākšanai, kā arī izmeklēt bīstamo iekārtu avārijas;

·        kontrolēt darba vietās esošo darba aprīkojumu, personāla individuālo un kolektīvo aizsardzības līdzekļu, veselībai kaitīgo un bīstamo vielu izmantošanu, kā arī tehnoloģisko procesu ievērošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

·        veikt iekārtu, darba vietās esošā darba aprīkojuma un personāla individuālo un kolektīvo aizsardzības līdzekļu tirgus uzraudzību;

·        sniegt bezmaksas konsultācijas darba devējiem, darbiniekiem un bīstamo iekārtu valdītājiem par darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu prasībām;

·        organizēt Eiropas Darba drošības un veselības aģentūras nacionālā kontaktpunkta izveidi un nodrošināt tā darbību.

Sadarbība ar citām institūcijām:

Ņemot vērā to, ka VDI ir viena no galvenajām institūcijām darba aizsardzības sistēmā, tai ir visvairāk institucionālo sadarbības partneru. Informācijas apmaiņas jomā notiek sadarbība ar:

·        Valsts sociālo apdrošināšanas aģentūru (VSAA), par darbā notikušo nelaimes gadījumu uzskaiti;

·        Valsts sanitāro inspekciju (VSI), par katras inspekcijas kompetencē esošajiem jautājumiem, (veicot darba vietu pārbaudes) notiek informācijas apmaiņa;

·        Izglītības Valsts inspekciju, par katras inspekcijas kompetencē esošajiem jautājumiem, (veicot darba vietu pārbaudes) notiek informācijas apmaiņa;

·        Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, par katras inspekcijas kompetencē esošajiem jautājumiem, (veicot darba vietu pārbaudes) notiek informācijas apmaiņa;

·        Valsts būvinspekciju, par jautājumiem, kas saistīti ar būvobjektu pieņemšanu ekspluatācijā, un par būvdarbu likumību;

·        Vides valsts inspekciju, sadarbība videi īpaši bīstamo objektu novērtēšanu (Serveso II direktīva), lielu rūpniecisko avāriju izmeklēšanas organizācijā (piesaistot VVI, VUGD, VP un pašvaldību pārstāvjus;

·        Valsts energoinspekciju, par katras inspekcijas kompetencē esošajiem jautājumiem, (veicot darba vietu pārbaudes) notiek informācijas apmaiņa;

·        VAS “Latvijas meži”, par katras inspekcijas kompetencē esošajiem jautājumiem, (veicot darba vietu pārbaudes) notiek informācijas apmaiņa;

·        Valsts ieņēmumu dienestu, tiek veikti kopīgi reidi nelegālā darba pakarošanā, informācijas apmaiņa par uzņēmumu, nodarbināto un darba līgumu skaitu attiecīgajā reģionā;

·        Patērētāju tiesību aizsardzības centru, veic informācijas apmaiņa par tirgus uzraudzības jautājumiem, organizēti kopēji reidi par IAL atbilstību normatīvu prasībām;

·        Valsts policiju, pieaicina veicot pārbaudes sakarā ar nelegālo darbu, piesaista letālo un smago nelaimes gadījumu izmeklēšanā;

·        LDDK, noslēgts sadarbības līgums par informācijas apmaiņu par darba aizsardzības jautājumiem, piedalīšanās darba grupās problēmu risināšanai, kopīgi semināri un lekcijas par darba aizsardzības jautājumiem;

·        LBAS noslēgts sadarbības līgums par informācijas apmaiņu par darba aizsardzības jautājumiem, piedalīšanās darba grupās problēmu risināšanai, kopīgi semināri un lekcijas par darba aizsardzības jautājumiem;

·        DVVI, par nepieciešamajiem datiem arodslimību diagnostikā, kā arī jautājumos par arodslimību diagnostiku.

Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) un

Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome (DLTSA)

NTSP uz paritātes pamatiem veido Ministru kabineta (MK), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) izvirzītie pārstāvji.

DLTSA ir ar NTSP institucionālās sistēmas sastāvdaļa, kuru uz paritātes pamatiem veido valdības (Labklājības un Tieslietu ministrijas), LDDK un LBAS izvirzītie pārstāvji.

Funkcijas:

NTSP galvenais uzdevums ir nodrošināt un veicināt valdības, darba devēju un darbinieku organizāciju (arodbiedrību) sadarbību nacionālajā līmenī ar mērķi nodrošināt saskaņotu, visai sabiedrībai un valsts interesēm atbilstošu sociālekonomiskās attīstības problēmu risināšanu, izstrādājot un ieviešot stratēģiju, programmas un normatīvos aktus sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, kas garantētu sociālo stabilitāti un labklājības līmeņa paaugstināšanu valstī, un paaugstinātu sociālo partneru līdzatbildību par pieņemtajiem lēmumiem un to izpildi.

NTSP tās uzdevumu īstenošanā veic šādas funkcijas:

·        izskata koncepciju, programmu, kā arī likumu, MK noteikumu un citu normatīvo aktu projektus un iesniedz priekšlikumus to pilnveidošanai attiecīgajā ministrijā par šādiem jautājumiem:

-) sociālā drošība;

-) valsts budžeta pamatnostādnes;

-) valsts ekonomiskās attīstības stratēģija un reģionālā attīstība;

-) veselības veicināšana;

-) vispārējās un profesionālās izglītības attīstība;

-) nodarbinātība, profesiju klasifikācija;

-) ratificēto Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju ieviešana un priekšlikumi konvenciju ratificēšanai, valdības ziņojumu projekti SDO par ratificēto konvenciju piemērošanu un izpildi valstī;

-) likumdošanas izvērtēšana saistībā ar Eiropas Sociālo hartu;

-) priekšlikumi likumu un citu normatīvo aktu pilnveidošanai atbilstoši Eiropas Sociālās hartas, kā arī SDO konvenciju un rekomendāciju prasībām;

-) valdības ziņojumu projekti Eiropas Padomei par saistību izpildi ekonomiskajos un sociālajos jautājumos;

-) starptautisko organizāciju lēmumu, rekomendāciju un ieteikumu piemērošana.

·        veicina sadarbību nozaru un reģionālajā līmenī.

DLTSA nodrošina un veicina valsts, darba devēju organizāciju un to apvienību un darbinieku arodbiedrību sadarbību un līdzdalību darba aizsardzības, darba tiesisko attiecību regulējuma un vienlīdzīgo iespēju saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām jomas pilnveidošanā. Lai to īstenotu DLTSA veic pilda šādas galvenās funkcijas:

·        izskata koncepciju, programmu un normatīvo aktu projektus, valsts budžeta projekta pamatnostādnes darba aizsardzības, darba tiesisko attiecību regulējuma un vienlīdzīgo iespēju saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām jautājumos, izstrādā savus priekšlikumus, kā arī sniedz atzinumus pirms to izskatīšanas Ministru kabineta komitejā un NTSP;

·        piedalās darba aizsardzības, darba tiesisko attiecību regulējuma un vienlīdzīgo iespēju saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām normatīvo aktu pilnveidošanā atbilstoši SDO konvenciju un ieteikumu prasībām un citām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām;

·        piedalās priekšlikumu izstrādāšanā SDO konvenciju ratificēšanai un denonsēšanai, izskata valdības ziņojumu projektus par starptautisko saistību izpildi darba aizsardzības, darba tiesisko attiecību regulējuma un vienlīdzīgo iespēju saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām jautājumos un dod atzinumus par šiem ziņojumiem;

·        veic informatīvi izglītojošu darbu darba devēju organizācijās un to apvienībās un darbinieku arodbiedrībās un veicina sadarbību nozaru un reģionālajā līmenī;

·        izskata Valsts darba inspekcijas darba pārskatus par stāvokli darba aizsardzības, darba tiesisko attiecību regulējuma un vienlīdzīgo iespēju saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām jomās;

·        gada beigās iesniedz priekšlikumus DLTSA izdevumu tāmes projektam uz nākošo gadu.

Sadarbība ar citām institūcijām:

NTSP un DLTSA jau pēc savas būtības un funkcijām ir sadarbības organizācija, kuras ietvaros sadarbojas, gan valdības, gan darba devēju, gan darbinieku pārstāvji, skatot un lemjot par darba aizsardzības jautājumiem.

2. Citas darba aizsardzības sistēmā iesaistītās institūcijas (galveno institūciju sadarbības partneri)

VSAA

Funkcijas:

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) galvenajās funkcijās ietilpst sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu (tai skaitā apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām) un valsts sociālo pakalpojumu administrēšana. VSAA nodarbojas arī ar arodslimību un nelaimes gadījumu budžeta līdzekļu novirzīšanu darba aizsardzības preventīvo pasākumu nodrošināšanai.

VSAA ir vienīgā institūcija, kas, atbilstoši savām preventīvajām funkcijām, spēj sniegt finansiālu atbalstu informācijas izplatīšanas jomā. Likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” kā viens no galvenajiem uzdevumiem ir noteikts “nodrošināt preventīvo pasākumu realizēšanu, lai uzlabotu darba vidi, izglītotu darba devējus un darbiniekus, novērstu nelaimes gadījums darbā un saslimšanu ar arodslimībām”. Bez tam likums paredz VSAA veicināt preventīvo pasākumu organizēšanu atbilstoši Valsts darba inspekcijas ieteikumiem un stimulēt darba devējus uzlabot darba vidi.

Sadarbība ar citām institūcijām:

VSAA informācijas apmaiņas jomā sadarbojas ar LM, VDI, LDDK, DVVI (arī apmācības jomā), ARMC un citām institūcijām. Plānojot preventīvos pasākumus, VSAA konsultējas ar LM un VDI.

Darba un vides veselības institūts

Latvijas Medicīnas akadēmija (LMA), saukta arī par Rīgas Stradiņu universitāti (RSU), ir Augstskolu likumā noteiktā apjomā autonoma augstākās izglītības un zinātnes iestāde. RSU struktūrvienības ir fakultātes, akadēmiskās skolas, institūti, katedras, centri, koledžas, klīnikas, zinātniskās un mācību laboratorijas, kuras saskaņā ar RSU apstiprinātiem nolikumiem veic mācību, metodisko un zinātnisko darbu. RSU atrodas Labklājības ministrijas pārraudzībā.

Darba un vides veselības institūts (DVVI) ir RSU akadēmiska, zinātniska un ārstnieciska struktūrvienība, kas izveidojusies ilgstoši sadarbojoties RSU Higiēnas un arodslimību laboratorijai, Aroda un vides medicīnas katedrai, kā arī P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centram.

Funkcijas:

Darba un vides veselības institūts (DVVI) nodarbojas ar apmācību, informēšanu, zinātniskiem pētījumiem un ekspertu konsultācijām veselības aizsardzības un darba drošības jomā.

Galvenās funkcijas:

Zinātniski pētnieciskais darbs

DVVI veic un koordinē pētniecisko darbu, lai samazinātu saslimstību ar arodslimībām, ar darbu saistītām slimībām un darba negadījumu skaitu Latvijā svarīgākajās ražošanas nozarēs. DVVI ir izveidota lieliska bāze pētnieciskā darba veikšanai, jo ir labs pamata materiāli tehniskais nodrošinājums, iespējams izmeklēt cilvēkus gan ambulatori, gan stacionārā, Valsts arodslimnieku un Černobiļas AES avārijas rezultātā radiācijas ietekmei pakļauto personu reģistrā ir uzkrāta informācija par visiem reģistrētajiem arodslimniekiem, kā arī par avārijas seku likvidētājiem. Viss augstāk minētais ļauj veikt plašus pētījumus, ja tiek nodrošināts finansējums, kā arī papildus nepieciešamā aparatūra.

Zinātniskajiem pētījumiem ir nozīme ne tikai riska identifikācijā un novērtēšanā, bet arī arodveselības administrēšanā, plānošanā un apmācības organizēšanā.

Informatīvais darbs

DVVI ir viens no aktīvākajiem informācijas nodrošinātājiem AVDD jomā Latvijā. DVVI darbinieki sagatavojuši un publicējuši 10 grāmatas par dažādām arodveselības tēmām, kā arī 5 rakstu krājumus, 34 mācību materiālus, kopējais publikāciju skaits zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos sasniedz 1160, bet publikācijas populāros žurnālos un avīzēs -150.

Paralēli tam DVVI darbinieki nepārtraukti izstrādā mācību materiālus, kuri tiek izmantoti apmācības procesā, kā arī gatavo materiālus, kurus izplata elektroniski ar Internet starpniecību savā mājas lapā. DVVI ir izveidojis arī arodveselības un darba drošības jautājumiem veltītu bibliotēku, kura pieejama studentiem un citiem interesentiem. No 1996 gada DVVI ir iesaistījies Baltijas jūras valstu informācijas tīkla AVDD izveidošanā, kļūstot par Latvijas kontakta punktu, kurš veido informāciju ievietošanai šī tīkla mājas lapā. DVVI ir iesaistījies arī Eiropas Aroda veselības aģentūras nacionālā kontaktpunkta veidošanā.

Klīniski diagnostiskais darbs

DVVI veic augsta līmeņa agrīnu arodslimību un citu ar darbu saistītu patoloģiju diagnostiku un analīzi, izmantojot P. Stradiņa KUS Aroda un radiācijas medicīnas centra aparatūru un reģistra datus. DVVI speciālisti ir iesaistīti arodslimību agrīnās diagnostiskas uzlabošanā, rehabilitācijas pasākumu izstrādāšanā, kā arī saslimstības datu analīzē. Arodslimnieku datu bāzē esošā informācija tiek regulāri papildināta un izmantota DVVI veiktajos pētījumos, analizējot potenciāli bīstamākās rūpniecības nozares. DVVI darbinieki sniedz arī kvalificētu konsultatīvu, ambulatoru un stacionāru palīdzību republikā esošajiem arodslimniekiem, ieskaitot personas ar paaugstinātiem riska faktoriem arodslimību attīstībai.

Konsultatīvais darbs

DVVI sniedz ļoti plašu konsultatīvo palīdzību arodveselības un darba drošības jautājumos. DVVI speciālisti līdzdarbojas normatīvo dokumentu izstrādē arodveselības un darba drošības jomā, kā arī darbojas kā tehniskie eksperti standartizācijas tehniskajās komitejās, kuras izstrādā arodveselības un darba drošības nozarei nepieciešamos standartus.

DVVI Higiēnas un arodslimību laboratorija ir akreditēta pilna spektra darba vides faktoru mērījumu veikšanai, kā arī ir vienīgā laboratorija Latvijā, kas var veikt vielu toksikoloģisko novērtējumu. Laboratorija piedalās Latvijas un starptautiskajā laboratoriju kontroles testēšanā. Laboratorijas speciālisti sniedz ļoti plašu konsultatīvu palīdzību darba devējiem un citām ieinteresētajām personām par darba vides riska faktoru novērtēšanu un noteikšanu, kā arī praktiski veic darba vides laboratoriskos mērījumus. 

Apmācība aroda veselībā un darba drošībā

DVVI veic gan pirmsdiploma apmācību, gan pēcdiploma apmācību:

Pirmsdiploma apmācība tiek veikta medicīnas, stomatoloģijas, farmācijas, māszinību, rehabilitācijas un sabiedrības veselības studentiem. DVVI ir vienīgā institūcija, kurai ir pietiekoši resursi, lai nodrošinātu nepieciešamo apmācību apjomu gan arodveselības, gan darba drošības aspektos. 

DVVI pašlaik veic pēcdiploma apmācību: rezidentiem aroda medicīnā, maģistrantiem aroda veselībā, doktorantiem aroda medicīnā un aroda veselībā, ārstiem aroda medicīnā, vidējam medicīnas personālam (arodveselības māsām) u.c.

Sadarbība ar citām institūcijām:

DVVI sadarbojas ar daudzām darba aizsardzības sistēmā iesaistītām institūcijām divās galvenajās jomās: informācijas apmaiņā par darba vides jautājumiem (Labklājības Ministriju, Valsts darba inspekciju, Latvijas Darba Devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Valsts Sociālās Apdrošīnāšanas Aģentūru, Latvijas Vides Aģentūru, Radiācijas Drošības centru, Pārtikas drošības centru) un apmācības jomā (Latvijas arodslimības ārstu asociāciju, Latvijas arodveselības ārstu asociācija, Aroda un Radiācijas medicīnas centru un citām mācību iestādēm (Latvijas Universitāti, Lauksaimniecības Universitāti u.c.)). 

Sadarbība ar Labklājības ministriju notiek galvenokārt DVVI ekspertiem piedaloties likumdošanas un standartu izstrādes procesā.

Sabiedrības veselības aģentūra (SVA)

Funkcijas:

SVA atrodas tiešā Labklājības ministrijas (VD) pārraudzībā, un tās darbības mērķis ir veicināt sabiedrības veselību, piedaloties valsts politikas realizēšanā higiēniskās un epidemioloģiskās drošības jomā, veikt infekcijas un neinfekciozo slimību uzraudzība valstī, informēt un izglītot sabiedrību par sabiedrības veselības aktualitātēm.

Sadarbība ar citām institūcijām:

SVA savas kompetences ietvaros sadarbojas ar vairākām valsts institūcijām, kuras iesaistītas darba aizsardzības jautājumu risināšanā - LM DD, VDI, DVVI, LDDK. SVA eksperti piedalās arī darba aizsardzības likumdošanas darba grupās par jautājumiem, kas saistīti ar dažādiem darba vides riskiem.

Valsts sanitārā inspekcija (VSI)

Funkcijas:

VSI ir Labklājības ministrijas VVD pārraudzībā esoša iestāde, kura nodarbojas ar epidemioloģiskās drošības un vides higiēnisko prasību īstenošanas uzraudzību, dzeramā ūdens nekaitīguma prasību nodrošināšanu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu tirdznievības un lietošanas prasību nodrošināšanu.

Sadarbība ar citām institūcijām:

VSI savas kompetences ietvaros sadarbojas ar VDI kontroles un informācijas apmaiņas jautājumos, kā arī ar Sabiedrības veselības aģentūru, Vides valsts inspekciju, Latvijas Vides aģentūru, Patērētāju tiesību aizsardzības centru u.c. institūcijām.

4. Darba devēju un darbinieku interešu pārstāvniecība

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK)

LDDK ir Latvijas darba devēju organizāciju un darba devēju apvienība, kas nodibināta saskaņā ar Darba devēju organizāciju un to apvienību likumu un likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”. Konfederācijā uz brīvprātības principa pamata apvienojas Latvijas darba devēju organizācijas un atsevišķi darba devēji lai, vadoties no Latvijas Republikā spēkā esošiem likumiem un Konfederācijas institūciju lēmumiem, pārstāvētu un aizstāvētu savas ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, kā arī citas intereses, kas atbilst Konfederācijas mērķiem un funkcijām, un sekmētu ekonomikas nostiprināšanu un attīstību.

LDDK biedri nodarbina vairāk kā trešdaļu no Latvijas darbaspēka. LDDK biedri ir lielie uzņēmumi un profesionālās un nozaru asociācijas, kurās ir apvienojušies arī mazie uzņēmumi, kuri likumā „Par darba devēju organizācijām un to apvienībām” noteiktā ierobežojuma (uzņēmumā jābūt nodarbinātiem vismaz 50 darbiniekiem) dēļ nevar tieši iestāties LDDK.

Funkcijas:

LDDK mērķis ir sekmēt Latvijas darba devēju un to organizāciju, kā Latvijas ekonomikas svarīgas sastāvdaļas, nostiprināšanu un attīstību. Šā mērķa sasniegšanai Konfederācija pilda šādus uzdevumus un funkcijas:    

·        pārstāv darba devēju organizāciju intereses attiecībās ar arodbiedrībām, valsts un pašvaldību institūcijām, NTSP un tās apakšpadomēs, kā arī starptautiskajās darba devēju organizācijās;

·        veido darba devēju organizāciju politiku;

·        izstrādā un iesniedz Valsts un pašvaldību institūcijām priekšlikumus sociālo un darba attiecību uzlabošanai, tautsaimniecības stratēģijas izstrādāšanai, ekonomikas attīstībai un darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās apmācības organizēšanai, kā arī pati organizē darba devēju organizāciju biedru  apmācību;

·        sadarbojas ar arodbiedrībām koplīgumu sagatavošanā, slēgšanā un citos darba attiecību jautājumos;

·        informē savus biedrus par normatīvajiem aktiem ekonomiskajā un sociālajā jomā;

·        sniedz konsultācijas darba attiecību jautājumos;

·        piedalās darba strīdu izšķiršanā, arī streiku gadījumā;

·        apkopo un analizē informāciju par darba devēju organizācijām un to apvienībām un informē sabiedrību par darba devējiem aktuāliem jautājumiem.  

LDDK piedalās arī informācijas izplatīšanā, regulāri informējot savus biedrus par jaunumiem darba aizsardzības jomā, kā arī apmāca savus biedrus par šiem jautājumiem.

LDDK ir izveidota sistēma savu biedru apmācībai (savas telpas, aprīkojums, kursi, izstrādāts mācību līdzeklis jaunā Darba aizsardzības likuma realizēšanai u.c.).

Sadarbība ar citām institūcijām:

LDDK ir noslēgti sadarbības līgumi ar VDI un LBAS informācijas apmaiņas jomā un informatīvo pasākumu veikšanā.

LDDK līdzdarbojas NTSP un tās apakšpadomju darbā. LDDK sadarbojas ar LM jaunas likumdošanas izstrādē par darba aizsardzības jautājumiem, deleģējot savus pārstāvjus likumdošanas izstrādes daba grupās.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS)

LBAS brīvprātīgi apvienojas patstāvīgas un neatkarīgas Latvijas Republikas nozaru arodbiedrības un profesionālas darbinieku arodbiedrību apvienības, kuru pārvalde ir valsts līmeņa institūcijas, kopīgo interešu aizstāvībai un mērķu īstenošanai.

Funkcijas:

LBAS galvenie darbības principi ir dalīborganizāciju līdztiesība, solidaritāte, kopīgo interešu īstenošana un demokrātiska pārstāvība Savienības institūcijās, koleģiāla vadība, atklātums, sadarbība ar sabiedriskajām organizācijām un kustībām Latvijā un ārvalstīs, kuru mērķi un darbība sekmē arodbiedrību interešu īstenošanu. Savienība savu darbību balsta uz dalīborganizāciju viedokļu izzināšanu un analīzi.

LBAS mērķi ir vienot arodbiedrības kopīgu uzdevumu veikšanai, pārstāvēt, aizstāvēt un paplašināt arodbiedrību biedru darba, ekonomiskās un sociālās tiesības un intereses; paplašināt arodbiedrību līdzdalību tiesiskas valsts un demokrātiskas sabiedrības veidošanā; integrēties pasaules arodkustībā.

LBAS galvenie uzdevumi un funkcijas ir šādas:

·        izstrādāt un īstenot kopīgu arodbiedrību darbības programmu valsts līmenī, koordinēt un sekmēt dalīborganizāciju savstarpējo sadarbību;

·        pārstāvēt LBAS un tās dalīborganizāciju kopīgās intereses valsts un pārvaldes institūcijās, prokuratūrā, tiesā, darba devēju un citās organizācijās, NTSP un tās apakšpadomēs;

·        veikt likumu, citu normatīvu aktu un to projektu ekspertīzi un izstrādāt priekšlikumus jautājumos, kas skar kopīgās dalīborganizāciju un to biedru tiesības un intereses, nepieciešamības gadījumā izstrādāt alternatīvus projektus un iesniegt valsts varas un pārvaldes institūcijās;

·        sniegt juridiskās konsultācijas dalīborganizācijām darba likumdošanas un citos ar darba līgumu saistītos jautājumos;

·        slēgt līgumus ar valsts un starpnozaru līmeņa darba devēju organizācijām par arodbiedrības biedru darba samaksas nosacījumiem, darba, sociālo un ekonomisko tiesību garantijām;

·        organizēt dalīborganizāciju vadītāju, darbinieku un reģionālo arodbiedrību centru vadītāju izglītošanu;

·        veidot vienotu arodbiedrību informācijas sistēmu;

·        veicināt sociālo interešu aizstāvības fondu veidošanu, piedalīties labdarības un žēlsirdības pasākumos;

·        iesniegt valdībai, valsts un starpnozaru līmeņa darba devēju organizācijām priekšlikumus par darba samaksas, pensijas, sociālo pabalstu paaugstināšanu un izmaiņām nodokļu sistēmā u.c., izstrādāt un iesniegt valdībai priekšlikumus par darba samaksas sistēmas pilnveidošanu;

·        piedalīties valsts tautsaimniecības attīstības un nodarbinātības programmu izstrādē, lai sekmētu iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbu, profesionālo sagatavošanu un pārkvalificēšanu;

·        piedalīties starptautiskajā arodbiedrību kustībā un sekmēt dalīborganizāciju starptautisko sakaru attīstību;

·        sekmēt arodbiedrības pārstāvju ievēlēšanu valsts un pašvaldību institūcijās;

·        organizēt un vadīt kopējas dalīborganizāciju akceptētās akcijas arodbiedrību mērķu sasniegšanai (mītiņus, demonstrācijas, piketus, streikus u.c.);

·        veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesības jautājumu risināšanu;

·        veicināt visu darbinieku, īpaši jaunatnes, iesaistīšanos arodbiedrībā;

·        veicināt dalīborganizāciju ietekmes sfēru sakārtošanu un radniecīgu nozaru arodbiedrību apvienošanos, sekmēt to starpā radušos strīdu atrisināšanu.

LBAS ietvaros ir izveidota Darba aizsardzības komisija, kuras mērķis ir veikt koordināciju un metodisko vadību darba aizsardzības jautājumos. Komisijas galvenie uzdevumi ir šādi:

·        Koordinēt LBAS un nozaru arodbiedrību darbību darba aizsardzības jomā.

·        Sekmēt darba devēju un arodbiedrību sadarbību darba aizsardzības jautājumos.

·        Izstrādāt rekomendācijas arodbiedrībām par darba aizsardzības pasākumiem.

·        Izskatīt un saskaņot darba aizsardzības likumprojektus un normatīvo dokumentu projektus.

·        Pilnveidot darba aizsardzības apmācības kursu programmu un nosacījumus.

·        Analizēt situāciju valstī darba aizsardzības jomā un iesniegt LBAS, valsts institūcijām un darba devējiem priekšlikumus situācijas uzlabošanai.

·        Organizēt informācijas dienas arodbiedrību darba aizsardzības galvenajām uzticības personām.

LBAS mācību centrā tiek organizēti pastāvīgi darba aizsardzības apmācības kursi uzticības personām un darba devēju nozīmētām personām.

Sadarbība ar citām institūcijām:

LBAS ir noslēgti sadarbības līgumi ar VDI un LDDK informācijas apmaiņas jomā un informatīvo pasākumu veikšanā.

LBAS līdzdarbojas NTSP un tās apakšpadomju darbā. LBAS sadarbojas ar LM jaunas likumdošanas izstrādē par darba aizsardzības jautājumiem, deleģējot savus pārstāvjus likumdošanas izstrādes daba grupās.

5. Uzņēmumu līmenis

Darba devējs

Funkcijas:

Darba devējs ir galvenais atbildīgais, kuram ir jānodrošina darba aizsardzības prasību ievērošana uzņēmumā.

Galvenie uzdevumi un funkcijas, ko veic darba devējs ir šādi:

·        organizēt un nodrošināt darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā, veicot darba vides riska novērtēšanu, plānojot tā novēršanu un veicot darba vides iekšējā uzraudzību, darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošanu un konsultējoties ar nodarbinātajiem, lai iesaistītu viņus darba aizsardzības uzlabošanā;

·        nodrošināt pasākumus, kas nepieciešami pirmās palīdzības sniegšanai, bīstamo iekārtu avārijas seku ierobežošanai vai likvidēšanai, ugunsdzēšanai, nodarbināto un citu personu evakuēšanai;

·        nodrošināt nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu un veic to uzskaiti;

·        nodrošināt nodarbināto un uzticības personu instruktāžu un apmācību darba aizsardzības jomā;

·        nodrošināt nodarbināto obligātu veselības pārbaudi u.c.

Sadarbība ar citām institūcijām:

Darba devējs uzņēmuma ietvaros sadarbojas ar nodarbinātajiem un uzticības personām darba aizsardzības jautājumos. Darba devējs organizē darba aizsardzības speciālista jeb iekšējās darba aizsardzības struktūrvienības darbu.

Nepieciešamības gadījumā darba devējs piesaista laboratorijas darba vides mērījumiem, kā arī citus nepieciešamos speciālistus. Darba devējs sadarbojas arī ar darba aizsardzības sistēmā iesaistītajām institūcijām, galvenokārt VDI un citām inspekcijām, kuras veic viņa uzņēmuma apsekošanu, sniedzot institūcijām nepieciešamās ziņas par uzņēmumu un tā darbību.

Nodarbinātie

Nodarbinātais ir tā persona par kuras drošību un veselības aizsardzību rūpējas darba devējs un visa darba aizsardzības sistēma kopumā, gan institucionālā, gan likumdošanas. Viss ir vērsts tieši uz to, lai nodarbinātais savā darba vietā justos labi un droši, un lai viņam netiktu nodarīts nekāds kaitējums.

Funkcijas:

Arī pašam nodarbinātajām ir jāievēro un jāveic zināmi pienākumi un uzdevumi darba aizsardzības jomā, lai tiktu nodrošināta viņa un viņa kolēģu drošība un veselības aizsardzība darba vietā.

Nodarbinātajam darba aizsardzības jomā ir šādi pienākumi:

·        rūpēties par savu drošību un veselību un to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt nodarbinātā darbs;

·        lietot darba aprīkojumu, bīstamas vielas, transportu un citus ražošanas līdzekļus saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto dokumentāciju (ražotāja instrukcijas, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas u.c.);

·        lietot kolektīvos aizsardzības līdzekļus, kā arī viņa rīcībā nodotos individuālos aizsardzības līdzekļus saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto dokumentāciju (ražotāja instrukcijas, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas u.c.) un pēc lietošanas attiecīgos aizsardzības līdzekļus novietot tiem paredzētajā vietā;

·        ievērot drošības zīmes, kā arī lietot drošības ierīces, ar ko apgādāts darba aprīkojums un darba vieta, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto dokumentāciju (ražotāja instrukcijas, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas u.c.) un atturēties no attiecīgo drošības ierīču patvaļīgas iedarbināšanas, mainīšanas vai pārvietošanas;

·        nekavējoties ziņot darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam par nelaimes gadījumu darbā, kā arī par jebkuriem darba vides faktoriem, kuri rada vai var radīt risku personu drošībai un veselībai, arī par trūkumiem uzņēmuma darba aizsardzības sistēmā;

·        piedalīties darba devēja rīkotajās instruktāžās un apmācībās darba aizsardzības jomā;

·        sadarboties ar darba devēju vai darba aizsardzības speciālistu, lai izpildītu prasības, kas ietvertas Valsts darba inspekcijas atzinumos, brīdinājumos, rīkojumos vai lēmumos par uzņēmuma darba aizsardzības sistēmu;

·        sadarboties ar darba devēju vai darba aizsardzības speciālistu drošas darba vides un darba apstākļu nodrošināšanā, lai neradītu risku nodarbinātā drošībai un veselībai;

·        apmeklēt obligātās veselības pārbaudes saskaņā ar darba devēja rīkojumu.

Sadarbība ar citām institūcijām:

Nodarbinātais darba aizsardzības jomā sadarbojas ar darba devēju un viņa norīkotu darba aizsardzības speciālistu sniedzot tam visu nepieciešamo informāciju, kas varētu palīdzēt uzlabot darba vidi uzņēmumā, jo īpaši tad kad tiek veikta nodarbinātā darba vietas riska novērtēšana un darba aizsardzības pasākumu plānošana, kā arī brīdinot darba devēju vai tā pārstāvi par tiešām un draudošām briesmām (riska faktoriem).

Uzticības personas

Funkcijas:

Uzticības persona ir nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta darba aizsardzības jautājumos un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā.

Darba devējs nodrošina uzticības personas ar nepieciešamajiem līdzekļiem, kā arī darba laika ietvaros piešķir tām laiku, kas uzticības personu pienākumu veikšanai noteikts koplīgumā vai citā rakstveida līgumā starp darba devēju un nodarbinātajiem, lai uzticības persona varētu īstenot savas tiesības un pienākumus darba aizsardzības jomā.

Uzticības personai darba aizsardzības jomā ir šādas funkcijas:

·        piedalīties darba vides riska novērtēšanā, darba aizsardzības pasākumu plānošanā un efektivitātes pārbaudē, kā arī darba aprīkojuma atbilstības novērtēšanā;

·        piedalīties nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanā un ražošanas iekārtu un objektu nodošanā ekspluatācijā, kā arī darba vides iekšējās uzraudzības veikšanā;

·        saņemt no darba devēja darba aizsardzības normatīvos aktus, normatīvi tehnisko dokumentāciju, instrukcijas un citus darba aizsardzības noteikumus, kā arī paskaidrojumus un citu informāciju, kas attiecas uz darba aizsardzību;

·        pieprasīt, lai darba devējs veic darba aizsardzības pasākumus, un izsaka priekšlikumus, kuru īstenošana novērstu vai mazinātu risku nodarbināto drošībai un veselībai.

Uzticības personai ir šādas tiesības:

·        brīvi izteikt pamatotu nodarbināto viedokli, kā arī savu viedokli par uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas organizēšanu un īstenošanu;

·        ierosināt darba devējam veikt darba vides riska faktoru mērījumus, ja saņemtas nodarbināto sūdzības par veselībai kaitīgiem darba vides riska faktoriem, noticis nelaimes gadījums vai radušās nopietnas un tiešas briesmas nodarbinātā dzīvībai un veselībai;

·        ierosināt darba devējam noslēgt vienošanos par darba aizsardzību, pie­dalīties sarunās par darba koplīguma nosacījumiem un grozījumiem darba aizsardzības jomā;

·        piekļūt darba vietām saskaņā ar uzņēmumā noteikto kārtību.

Sadarbība ar citām institūcijām:

Uzticības personas, veicot savus pienākumus darba aizsardzības jomā sadarbojas ar darba devēju un viņa nozīmēto darba aizsardzības speciālistu, veicot kopīgas darba vietu pārbaudes, izsakot priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām uzņēmuma darba aizsardzības sistēmā u.c. darba aizsardzības jautājumiem.

Uzticības personas sadarbojas arī VDI pārstāvjiem sniedzot informāciju par situāciju uzņēmumā darba aizsardzības jomā, kā arī piedaloties nelaimes gadījumu izmeklēšanā.

Uzticības personu komitejas

Funkcijas:

Ja uzņēmumā ievēlētas vismaz 10 uzticības personas, tās izveido uzticības personu komiteju, kas koordinē uzticības personu darbību.

Uzņēmuma vai tā struktūrvienības uzticības personu komitejai ir šādi pienākumi:

·        koordinēt uzticības personu darbību;

·        sadarboties ar darba devēju un/vai darba aizsardzības speciālistu, struktūrvienību vadītājiem un struktūrvienību galvenajām uzticības personām darba aizsardzības jautājumos;

·        koordinēt struktūrvienību uzticības personu komiteju darbību.

Sadarbība ar citām institūcijām:

Uzticības personu komiteja, veicot savus pienākumus darba aizsardzības jomā sadarbojas ar darba devēju un viņa nozīmēto darba aizsardzības speciālistu, veicot kopīgas darba vietu pārbaudes, izsakot priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām uzņēmuma darba aizsardzības sistēmā u.c. darba aizsardzības jautājumiem

Uzticības personas sadarbojas arī VDI pārstāvjiem sniedzot informāciju par situāciju uzņēmumā darba aizsardzības jomā, kā arī piedaloties nelaimes gadījumu izmeklēšanā.

Darba aizsardzības speciālisti

Funkcijas:

Darba aizsardzības speciālisti. ir darba devēja norīkoti nodarbinātie, kura pienākumos ietilpst organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību, tai skaitā darba vides riska novērtēšanu uzņēmumā. Darba devēja pienākums ir nodrošināt šo personu atbilstošu apmācību.

Sadarbība ar citām institūcijām:

Darba aizsardzības speciālists veicot savus uzdevumus un pienākumus sadarbojas ar uzņēmuma nodarbinātajiem un uzticības personām. Darba aizsardzības speciālists informē darba devēju par visiem ar darba aizsardzību saistītajiem jautājumiem uzņēmumā. Nepieciešamības gadījumā darba aizsardzības speciālisti sadarbojas ar Valsts darba inspekciju, sniedzot tai pieprasīto informāciju par situāciju uzņēmumā darba aizsardzības jomā.