Atmosfēras riski būvniecībā

Atmosfēras riski būvniecībā
Sagatavots pēc Darba veselības un drošības (ASV) materiāla /Oriģināls/

Lai arī pietiekama pievēršanās daudzajiem riskiem būvniecībā ir komplekss pasākums, tomēr var izdalīt divus no lielākajiem riskiem šajā nozarē:

• Darbinieku pakļautība ķīmisko vielu, tai skaitā toksisko gāzu, iedarbības riskam;
• Uguns un eksplozijas.

Gāzes detektori ir viens no vienkāršu risinājumu piemēriem. Palielinoties ar gāzes bīstamību saistītu ievainojumu un nāves gadījumu skaitam būvlaukumos, DDV (darba drošības un veselības) inspektori aizvien vairāk iesniedz ziņojumus, kuros bieži pieprasa:

1. gāzes detektoru esamības pārbaudi;
2. pārbaudi, vai šie detektori ir darba kārtībā;
3. instrumenta kalibrējums apliecinājumu.

Šobrīd tirgū ir modernu, tomēr ekonomisku un viegli lietojamu, vienas-gāzes un vairāk-gāzu detektoru piedāvājums, tāpēc nav attaisnojuma nebūt gatavam skābekļa trūkuma, toksiskas gāzes vai gāzes eksplozijas briesmām.

Atmosfēras riski.

Pakļautība bīstamo gāzu degšanas vai toksiskam līmenim, tāpat kā skābekļa deficītam atmosfērā (skābekļa saturs pēc tilpuma mazāks kā 19.5 %), var novest pie neaizsargāta strādnieka tūlītējas nāves vai ievainojumiem. Tie ir nāves gadījumu un ievainojumu iemesli būvniecībā katru gadu. Viegli uzliesmojošas gāzes, tādas kā metāns, pentāns un ūdeņradis, strādniekiem ir bīstamas, kad sasniedz pietiekamu koncentrāciju, lai radītu ugunsgrēka vai eksplozijas draudus. Ar  dažām gāzēm tas var notikt pat pie mazas koncentrācijas.

Bieži sastopamo gāzu kā ūdeņraža sulfīds (H2O), oglekļa monoksīds (tvana gāze, CO), slāpekļa oksīds (NO), slāpekļa dioksīds (NO2) toksisks līmenis pat mazās devās strādniekiem var nodarīt ļaunu, turklāt gan īslaicīgu, gan ilglaicīgu bojājumu. Mazas devas var izraisīt galvas sāpes, reiboni, centrālās nervu sistēmas palēnināšanos un pat nāvi. Pastāvīga pakļautība zemai gāzu koncentrācijai var bojāt reproduktīvo, garīgo, un nervu sistēmu, radīt hronisku elpceļu bojājumu un mazināt pretestību infekcijām. Lielākas devas var būt nāvējošas.

Skābekļa trūkums bieži rodas, kad skābekli-izspiedošas gāzes ieņem skābekļa vietu slēgtās vietās kā kanalizācijas caurules, pazemes ejās, tuneļos, tranšejās un šahtās. Skābekļa trūkuma radītās sekas var variēties no traucētas domāšanas un kustībām līdz ātram nogurumam, bezsamaņai un nāvei.

Tāpēc, ka lielākā daļa bīstamo gāzu ir bez smaržas, strādnieki nevar paļauties uz savu ožu, kas varētu viņus brīdināt par draudošajām briesmām. Nenonāvējošo toksisko gāzu iedarbība var parādīties arī novēloti, tāpēc ir iespējams, ka tikai vēlāk strādnieks atklāj, ka ir bijis pakļauts toksiskas gāzes iedarbībai. Nebrīdināti par briesmām, citi strādnieki var turpināt strādāt bīstamajā vietā, tādā veidā pakļaujot sevi gāzu iedarbībai. Saprotams, ka ir nepieciešams  lietot uzticamu gāzes detektoru aprīkojumu vienmēr, kad ir bīstamu gāzu klātesamības iespēja.

Tabula parāda būvlaukumos visbiežāk sastopamās gāzes, un darbus, ar kuriem tās ir saistītas.

Atpakaļ