Negadījumu novēršana būvlaukumos

Negadījumu novēršana būvlaukumos
Sagatavots pēc Eiropas Darba Drošības un Veselības aizsardzības aģentūras materiāla  /Oriģināls /
 

Eiropas Savienībā (ES) būvniecība ir sektors ar vislielāko negadījumu risku. Katru gadu negadījumos būvniecībā bojā iet vairāk kā 1300 cilvēku. Visā pasaulē būvstrādnieki iet bojā 3 reizes biežāk un tiek ievainoti 2 reizes biežāk kā citu profesiju strādnieki. Šo negadījumu izmaksas ir milzīgas, gan indivīdam, gan darba devējam, gan sabiedrībai. Tās var sasniegt krietnu daļu no projekta kopējām izmaksām.

Vairāk kā 99% būvniecības firmu Eiropā ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Tādējādi visvairāk no negadījumiem cieš tieši MVU. Šīs informācijas lapas padomi ir atbilstoši dažāda lieluma uzņēmumiem.

Atbildība

Pasūtītāji, projektu vadītāji, individuālie būvnieki un pašnodarbinātās personas– visi ir atbildīgi par darba drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanu būvlaukumos.
Atbilstošās prasības ES direktīvās nosaka:

• Apsvērt darba drošības un veselības aizsardzības jautājumus, sākot no plānošanas, visā būvdarbu laikā. Darbam ir jābūt koordinētam starp visiem, kas ir iesaistīti darbu plānošanā un darīšanā.

• Droša darba aprīkojuma nodrošināšana (t.i. piemērotība, izvēle, atbilstība drošības prasībām, droša lietošana, apmācība un informācija, pārbaude un uzturēšana).

• Darba vietās uzstādīt drošības zīmes, kur riski nevar tikt novērsti vai pienācīgi mazināti ar darba aizsardzības pasākumiem.

• Apgādāt ar individuālās aizsardzības līdzekļiem (aizsargķiveres, drošības jostas, acu un elpceļu aizsargi, droši apavi, utt.), kas ir piemēroti iespējamajiem riskiem, kur tie nevar tikt citādā veidā mazināti vai novērsti.

• Nodrošināt drošu darba vidi un labklājību būvstrādniekiem, piemēram, piekļūšana, droši satiksmes ceļi, u.c.

• Ievērot vispārīgos darba aizsardzības principus (kas iekļauti direktīvā 89/391), ieskaitot: risku novērtēšanu un novēršanu, dodot priekšroku kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem risku mazināšanā; darbinieku konsultēšana, nodrošinot apmācību un informāciju;  koordināciju starp darbuzņēmējiem darbu veikšanas laikā.

Minimālās ES direktīvas prasības  ir iekļautas nacionālajā likumdošanā, kas var paredzēt vēl citas prasības.

• Darbinieku pienākums ir aktīvi iesaistīties darba devēja drošības pasākumos, sekojot instrukcijām saskaņā ar apmācību.

• Darbinieku  konsultēšana un informēšana. Viņu zināšanu izmantošana palīdz nodrošināt, ka visi riski tiek ņemti vērā un tiek pielietoti praktiski realizējami risinājumi.

Negadījumu novēršana– risku  novērtēšana

Būvniecības darbos ir daudz risku. Tomēr ir daudz “labās prakses” piemēru, kurus var viegli piemērot, lai novērstu negadījumus. Pirmais solis ir veikt piemērotu un pietiekamu risku novērtēšanu.

Lai nodrošinātu reālu darbinieku un citu cilvēku (ieskaitot būvlaukumu apmeklētājus, garāmejošus cilvēkus, u.c.) nepakļaušanu briesmām, novērtētājiem vajadzētu apsvērt visus pastāvošos un iespējamos riskus. Pārliecināties, vai kāda riska mazināšana nerada citu lielāku risku.

Visus riskus vajadzētu noskaidrot, ņemot vērā arī tos, kurus rada darba aktivitātes un citi faktori (piemēram, būvlaukuma novietojums, blakus esošās ražotnes u.c.). Tālāk jānovērtē pastāvošo risku apjoms, ņemot vērā jau veiktos piesardzības pasākumus. Vai ir ievērota pietiekama piesardzība vai arī ir jāizdara vairāk? Riska novērtēšanas rezultāti palīdzēs izvēlēties vispiemērotākos pielietojamos labās prakses pasākumus.

Praktiska risku novēršana

Galvenie riski ir darbs augstumā, zemes darbi un kravu pārvietošana. Priekšroka dodama tiem aizsardzības pasākumiem, kuri likvidē vai mazina risku tā pirmsākumos un nodrošina kolektīvo aizsardzību. Individuālās aizsardzības līdzekļi tiek lietoti tur, kur riskus nevar mazināt ar citiem līdzekļiem.
 

Darbs augstumā

Kritieni no augstuma ir visbiežākais nāves un ievainojumu iemesls būvniecības nozarē. Cēloņi: darbs uz sastatnēm vai platformām bez aizsargnožogojuma vai bez pareizi lietotiem stiprinājumiem; trausli jumta materiāli; pārvietojamās kāpnes, kas ir nepareizi novietotas, lietotas vai nostiprinātas.

Visam būvniecības procesam vajadzētu būt organizētam tā, lai mazinātu kritienu iespējamību. Projekta izstrādāšanas posmā, var tikt plānota attiecīga aizsardzība. Risks var tikt mazināts, lietojot speciāli veidotas aizsargbarjeras, vai, ja pietiekoša drošība tomēr vēl nav panākta, nodrošinot drošības stiprinājumus.

Zemes darbi

Pirms jebkādu zemes darbu sākšanas apsveriet visus iespējamos riskus – ieskaitot tranšeju iegruvumus, cilvēku un transporta iekrišanas iespējas izrakumos un tuvējo būvju stabilitāti. Tad veiciet atbilstošus pasākumus. Identificējiet visu apakšzemes komunikāciju atrašanās vietas un atzīmējiet tās, ievērojiet piesardzību, lai no tām izvairītos; pārliecinieties, vai būvlaukumā ir pieejami piemēroti atbalsta materiāli izrakumu malu stiprināšanai; pārliecinieties, vai tiks pielietotas drošas atbalsta materiāla ielikšanas/izņemšanas metodes un ierīces. Izlemiet, kādu materiālu padošana būs nepieciešama un kāds ir tam nepieciešamais aprīkojums. Pārliecinieties, vai šis aprīkojums tiks piegādāts laikā un vai būvlaukums būs tam sagatavots.

Ikdienas pārbaudes ir nepieciešamas, lai varētu pārliecināties, ka nepieciešamie piesardzības pasākumi joprojām ir darboties spējīgi: vai ir droša iekļūšana/izkļūšana no izrakumiem?; vai ir barjeras, kas pasargā cilvēkus no iekrišanas?; vai materiāli, izraktā grunts un ierīces atrodas pietiekami tālu no izrakumu malām?

Kravu pārvietošana

Plānojiet, lai mazinātu kravu pārvietošanu un lai materiālu piegāde būtu droša. Pārliecinieties, ka aprīkojumu uzstāda un vada apmācīti cilvēki.  Vai kompetentas personas regulāri pārbauda, testē un novērtē aprīkojumu?

Koordinējiet būvlaukuma aktivitātes– piemēram, nepieļaujiet, ka tie, kas strādā ar celtni, apdraud citus strādniekus vai otrādi. Kur nevar iztikt bez kraušanas ar rokām, organizējiet uzdevumus tā, lai fiziskās slodzes materiālu piegādē un attālumi būtu iespējami mazāki. Apmāciet strādniekus izvairīties no riskiem, pielietojot dažādu tehniku un darbu metodes.

Vispārēja uzturēšana un droša piekļuve

Ir svarīga vispārēja būvlaukuma organizācija, kārtība un tīrība. Piemēram, nodrošiniet, ka: ir droša piekļuve (ceļi, pārejas, trepes, sastatnes, utt) uz/no visām darba vietām, bez nekādiem šķēršļiem; materiāli tiek uzglabāti droši; caurumi (atvērumi) ir iežogoti vai pārklāti un skaidri apzīmēti; ir atbilstoša kārtība, kādā savākt un atbrīvoties no liekajiem materiāliem; ir pietiekams apgaismojums.

Apmācība un informācija

Darbiniekiem ir jāapzinās riski, to sekas un piesardzība, kas jāievēro, lai viņi rīkotos droši. Apmācībai vajadzētu atbilst reālām situācijām, piemēram, iekļaut problēmas, ar kurām ikdienā ir jāsastopas; lietas, kas nav izdevušās, kā cerēts un kā turpmāk izvairīties no līdzīgiem gadījumiem. Nodrošiniet aizsardzības pasākumus rīcībai ārkārtas situācijās,  individuālās aizsardzības līdzekļus, darba aprīkojumu, utt.

Apmācībā ļoti nozīmīga ir laba komunikācija. Diskusijai par darba aizsardzības problēmām un informācijas nodošanai vajadzētu būt katrā darbinieku sapulcē.

Personīgās drošības aizsardzības aprīkojums

Individuālās aizsardzības līdzekļiem būvlaukumā vajadzētu tikt pielietotiem ikreiz, kad tas nepieciešams. Tiem vajadzētu būt ērtiem, viegli uzturamiem, un tie nedrīkstētu palielināt citus riskus. To lietošanā ir nepieciešama apmācība.

Aizsardzības līdzekļi iekļauj: Aizsargķiveres – ja ir risks, ka varētu trāpīt krītoši priekšmeti vai strādnieks varētu sasist galvu; Piemēroti apavi – ar purngala un papēža aizsargiem un neslīdoši; Aizsargājošs apģērbs -  piemēram, pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem vai īpaši košs (signālapģērbs), lai strādniekus varētu labāk saskatīt (piem. transporta vadītājus u.c.).

Atpakaļ