Pārlekt uz saturu. | Pārlekt uz navigāciju

DDVA tīkls

Izvēlēties valodu:

Jūs atrodaties šeit: Sākums → Tēmas → Būvniecība → Sastatņu montētājs

Sastatņu montētājs


Sastatņu montētājs (būvniecība)
 Sagatavots pēc Starptautiskās darba organizācijas materiāla  /Oriģināls /
 

Kas ir informācija par darba risku?

Šī informācijas lapa ir viena no Starptautiskās darba organizācijas informācijas lapām. Tā ir paredzēta cilvēkiem, kas profesionāli ir saistīti ar drošību un veselību darbā: profesionālie ārsti un medmāsas, darba aizsardzības inženieri, higiēnisti, izglītības un informācijas speciālisti, inspektori, darba devēju pārstāvji, darbinieku pārstāvji, drošības inspektori un citām kompetentām personām.

Šajā informācijas lapā, standarta formā,  ir dažādu risku saraksts, kuriem pakļauti ir sastatņu montētāji, darot viņu parasto darbu. Šī lapa drīzāk ir tikai informācijas avots, nevis padomi. Zinot, kas rada ievainojumus un slimības, ir vieglāk izstrādāt un veikt dažādus pasākumus to novēršanai.

Šajā lapā sniegtā informācija iedalāma 4 daļās:

  • informācija par būtiskākajiem riskiem, kas saistīti ar šo profesiju;

  • detalizētāka informācija par dažādiem riskiem, kas saistīti ar darbu, ar norādēm uz pasākumiem risku novēršanai;

  • ieteikumi risku novēršanas pasākumiem;

  • specifiska informācija, kas pirmkārt būtiska darba aizsardzības speciālistiem un iekļauj tādu informāciju kā īss darba apraksts, uzdevumu saraksts, piezīmes un atsauces.

Kurš ir sastatņu montētājs?

Būvniecības strādnieks, kura galvenie darba pienākumi ir būvlaukumos uzstādīt un nojaukt sastatnes (no metāla vai koka) un kurš ir saņēmis atbilstošu apmācību šajā jomā.

Kas šajā darbā ir bīstams?

Sastatņu montētāji parasti strādā augstumā. Viņi var nokrist un gūt bīstamus ievainojumus vai nāvējošas traumas. Viņi var gūt ievainojumus no krītošiem priekšmetiem un no darba ar rokas instrumentiem. Citi riski: elektriskais šoks, pakļautība laika apstākļiem (ieskaitot zibeni), ievainojumi un ergonomiski riski, ko var nodarīt smagumu celšana un pārvietošana.

Riski montētāju darbā un norādes uz pasākumiem risku novēršanai.

Vispārīgie negadījumu riski

Kritieni no kāpnēm vai sastatnēm, uzstādīšanas laikā (sevišķi pirms aizsargnožogojumu pielikšanas) vai nojaukšanas darbos, vai brūkot sastatnēm

1, 2, 3

Ievainojumi, ko rada krītoši sastatņu elementi (balsti, sijas, utt.), atkritumi, materiāli, darbarīki un caurules to pacelšanas vai transportēšanas laikā

4, 5

Ievainojumi, ko rada sastatņu sabrukšana, piem., to nepareizas uzstādīšanas vai izmantošanas dēļ, gadījuma apgāšanās utt.

4, 5

Ievainojošs vai nāvējošs elektrošoks, ko izraisījis kontakts ar gaisvadu elektrības līniju, ar bojātiem elektriskajiem darbarīkiem, ar slikti izolētiem kabeļiem, utt.

6

Griezumi, brūces, ko radījuši darbarīki
Ievainojumi (sevišķi acīs), ko radījuši lidojošas daļiņas

 

Čūsku, grauzēju, suņu, bišu un citu insektu, kodumi, sevišķi būvlaukuma sagatavošanas un tīrīšanas laikā

5

Ievainojumi, ko radījusi jautra uzvedība un jokošanās sastatnēs, iesaistot arī citus strādniekus

 

Fiziskie riski

Pakļautība UV radiācijai, kad ilgi jāstrādā atklātā saulē

 

Pakļautība pārmērīgam troksnim, ko rada mehāniskais aprīkojums un rokas darbarīki (urbji, āmuri, zāģi, utt.)

 

Pakļautība laika apstākļiem (zemai vai augstai temperatūrai, lietum, sniegam, vējam), kā rezultātā īslaicīgas saaukstēšanās un citas slimības vai hroniskas arodslimībās

7

Ķīmiskie riski

Sastatņu montētājiem nav identificēti nekādi specifiski ķīmisku vielu riski. Tomēr būvlaukumā sastatņu montētāji var tikt pakļauti ķīmiskajiem riskiem, ko rada citu strādnieku darbs (piem. krāsu šķīdinātāji)

 

Sastatņu montētājs, kurš uzstāda sastatnes kādas ražotnes teritorijā tiek pakļauts šīs ražotnes raksturīgajiem ķīmiskajiem riskiem.

 

Bioloģiskie riski

Slimības, piem. ādas izsitumi, kas radušies saskarē ar putnu ekskrementiem, parazītiem, moskītu kodumiem, grauzējiem, u.c.

 

Ergonomiski, psihofizioloģiski un organizatoriski faktori

Ievainojumi, kas radušies neērtas darba pozas dēļ (ieskaitot ilgstošu tupēšanu, ilgstošu saliekšanos, sniegšanos augšup, utt.)

8

Pārpūle, novietojot smagus un/vai lielus priekšmetus, kā dažādi sastatņu elementi – sevišķi smagas cauruļveida daļas, planku kravas, šķērskoki un aizsargbarjeras, smagi darbarīki, utt.

8

Psiholoģiskas problēmas, kas saistītas ar ilgstošu uzmanības piepūli, bailēm no augstuma (dažkārt darbs tiek veikts 100m un augstāk – var zust stabilitāte un līdzsvars) un vēlme tās slēpt, bažas, ka līdzstrādnieki un uzraugi strādnieku novērtēs kā nepiesardzīgu

 

Ieteikumi risku novēršanas pasākumiem.

  1. Pārbaudiet kāpnes pirms lietošanas. Nekad nekāpiet uz kustīgām kāpnēm vai kāpnēm ar slideniem vai salauztiem pakāpieniem.

  2. Pārbaudiet visu sastatņu elementu atbilstību drošības prasībām, pirms sākt uzstādīšanu. Salabojiet bojātos elementus, iepakojiet un noglabājiet tīrā vietā; izmantojiet tikai sastatnēm paredzētos dēļus; nelietojiet bojātus dēļus, jo tie var būt neizturīgi; nojauciet sastatnes tādā pašā veidā, kā uzstādīšanas laikā; nemetiet nekādus sastatņu elementus uz zemākiem līmeņiem, uz zemes, uz drošības tīkliem vai pārklājumiem.

  3. Lietojiet piemērotu aizsardzības aprīkojumu pret krišanu (drošības jostas, virves, tīklus, kājlīstes un margas), kad strādājiet uz sastatnēm.

  4. Nepieļaujiet mehānismu, darba liftu vai cita aprīkojuma nekontrolētu kustību netālu no sastatnēm.

  5. Esot būvlaukumā, vienmēr lietojiet piemērotus individuālās aizsardzības līdzekļus, sevišķi ķiveres, drošus apavus ar neslīdošām zolēm, ceļgalu paliktņus, aizsargbrilles, u.c.

  6. Pārbaudiet elektriskā aprīkojuma atbilstību drošības noteikumiem pirms lietošanas. Nedarbojošos vai bojātu elektrisko aprīkojumu dodiet pārbaudīt un salabot kvalificētam elektriķim.

  7. Valkājiet atbilstošu apģērbu un galvassegu, lai aizsargātos nelabvēlīgos laika apstākļos.

  8. Apgūstiet un pielietojiet drošas dažādu smagu un neērti pārvietojamu kravu pacelšanas un pārvietošanas metodes; izmantojiet mehānismu palīdzību kravu pacelšanā.

Specifiskā informācija

Sinonīmi

Sastatņu uzstādīšanas un nojaukšanas strādnieki; sastatņu montētāji;

Definīcijas un/vai
apraksti

Sastatņu montētāji uzstāda un nojauc sastatnes, lai nodrošinātu darba platformas būvniecības, rūpniecības un citās nozarēs. Viņi saskaņā ar projektu vai rūpnīcas - izgatavotājas rakstīto instrukciju  izvēlās materiālus un nosaka pamatnes līmeni; savieto metāla caurules, atbalsta pēdas un skavas, lai izveidotu sastatņu pamatus. Paceļ un novieto sastatņu posmus un caurules, lai celtu sastatnes; novieto plankas (darba klājus) pār horizontāliem stieņiem, izveidojot platformas; pārbauda, vai sastatnes ir līdzenas; lieto saliekamās sastatnes, kad iespējams; un nojauc sastatnes, kad darbs ir pabeigts.

Sastatņu montētāji pārsvarā strādā ārā, dažādās vietās un laika apstākļos.

Metāla sastatņu montētājs strādā ar metāla konstrukcijām, veicot siju, kolonnu un citu elementu pacelšanu, novietošanu un savienošanu, tā izveidojot pilnīgu sastatņu karkasu. Darbojas kā komandas locekļi, ja nepieciešams, uzstāda celšanas aprīkojumu atsevišķu elementu pacelšanai un novietošanai. Sastiprina metāla elementus kopā, izveidojot sastatņu karkasu.

Saistītas un
specifiskās profesijas

Sastatņu tehniskais personāls; tērauda elementu uzstādīšanas strādnieks; speciālas profesijas, saskaņā ar sastatņu uzstādīšanas veidu, piemēram, pārvietojamo sastatņu  uzstādītājs, kuģu būves sastatņu montētājs, dūmvadu sastatņu montētājs, u.c.

Uzdevumi

Sastiprināšana; pārbaudīšana; saskavošana; konstruēšana;  nojaukšana; nostiprināšana; piemērošana; veidošana; pacelšana; uzstādīšana; savienošana; izpildīšana; novietošana; skrūvēšana.

Galvenais lietotais aprīkojums

Vinčas; rokas instrumenti – knaibles, āmuri, naži, urbji, zāģi, uzgriežņu atslēgas utt; kāpnes, pacelšanas ierīces (domkrati, celtņi, ķēdes, troses, virves, utt); mērlente; drošības aprīkojums (josta, drošības tīkls, stiprinājumi, u.c.); pagaidu aizsargnožogojums; u.c.

Darbavietas, kur ir līdzīgas nodarbošanās

Būvlaukumi; būvju uzturēšana un remonts; rūpniecības nozare.

Piezīmes

Dažādās valstīs sastatņu montētājiem ir dažādas prasības.

Kritieni no sastatnēm tiek uzskatīti par visbiežāko nāves un ļoti biežu ievainojumu iemeslu būvniecības nozarē; ievērojama daļa no visiem negadījumiem notiek ar neprofesionāliem vai īslaicīgiem strādniekiem. Krišanas risks ir ievērojami augstāks, ja dēļi (darba klājs) ir apledojuši vai apsniguši, piemētāti ar būvgružiem, vai ja ir nelabvēlīgi laika apstākļi (lietus, spēcīgs vējš, u.c.)

Ir aizliegts uzstādīt sastatnes vētrainā laikā (piemēram, lietusgāze, spēcīgs vējš, zibens, utt)

Ir aizliegts uzstādīt sastatnes, ja vienlaikus tiek veikts kāds cits būvniecības darbs.

Atsauces

SDO Darba drošības un veselības enciklopēdija (ILO Encyclopaedia of Occupational Health and Safety, 3rd Edition, Parmeggiani, L, Editor. Vol. 2, pp. 2008-2010, (1983))

SDO Darba drošības un veselības enciklopēdija (ILO Encyclopaedia of Occupational Health and Safety, 4th Edition, Stellman, J. Mager, Editor. Vol. 3, pp. 93.23-26; 93.34 (1998))

 

Atpakaļ