Darbs slēgtās zonās

Darbs slēgtās zonās (telpās)
Sagatavots pēc Negadījumu kompensēšanas korporācijas (Jaunzēlande) materiāla  /Oriģināls vai Google kopija/
 

Darba vietas slēgtās zonās (telpās) ir vienas no potenciāli visbīstamākajām. Darbs slēgtā zonā tiek novērtēts kā 150 reižu bīstamāks, nekā tas pats darbs, veikts atvērtā vietā. Traģiski, bet bieži vien glābēji paši kļūst par upuriem.

Kas ir slēgtā zona?

Slēgtā zona (telpa) ir pilnībā vai daļēji slēgta vieta, kurā cilvēkiem nav paredzēts uzturēties un strādāt, un kurā ir bīstamu atmosfēru iespējamība, piemēram, gāzu klātbūtne vai skābekļa trūkums.

Slēgtā zona ir, piemēram, tvertnes, kuģi, atkritumu tvertnes, velves, u.c. Slēgtās zonas, kas ir mazāk pamanāmas, var būt tikpat bīstamas, piemēram, atvērtās tvertnēs un cisternās var būt sakrājušās gāzes vai tvaiki, kas ir smagāki par gaisu.

Riski strādājot slēgtā zonā:

• Skābekļa trūkums. Tas var rasties arī bakteriālas iedarbības rezultātā vai rūsējot metālam.

• Toksiskas gāzes un izgarojumi, piemēram, kas rodas cisternās, kurās ir glabāta krāsa.

• Ugunsnedroša vai sprādzienbīstama atmosfēra. Skābekļa noplūde no skābekļa tvertnes var radīt šādu atmosfēru.

• Apbēršana. Cilvēki var tikt apbērti, ja tie iekrīt, piemēram, skābbarības tvertnē esošos graudos.

• Darbības ar kustīgām mehānismu vai aprīkojuma daļām.

• Nekontrolēta tvaika, ūdens vai cita šķidruma vai gāzes ieplūšana; Visizplatītākā vieta, kur tas notiek, ir kanalizācijas caurules.

• Galējas temperatūras, kurām ir pakļauti, piemēram, tie strādnieki, kas strādā blakus kurtuvei vai motoriem.

Dažāda veida darbi, veikti slēgtā zonā, šo vietu var padarīt vēl bīstamāku:

• Dažas krāsas un līmes var radīt toksiskus un viegli uzliesmojošus tvaikus.

• Benzīna vai dīzeļa motora izmantošana var radīt indīgās oglekļa monoksīda gāzes (tvana gāzes) uzkrāšanos.

• Metināšana var radīt gaisa aizvietošanos ar acetilēnu vai skābekļa pārbagātu atmosfēru.

Drošs darbs slēgtā zonā

Maziniet un ierobežojiet:

• Neejiet iekšā, ja variet to nedarīt. Vispirms pārliecinieties, vai darbu slēgtajā zonā nevar izdarīt no ārpuses.

• Aizvietojiet vai izolējiet kaitīgas vielas un aprīkojumu, atslēdzot to no slēgtās zonas (piemēram, ar benzīnu vai dīzeli darbināmas mašīnas izmantojiet āra darbos, labi ventilētā vietā), pārtraucot enerģijas padevi .

• Laikus novērsiet iespējamos negadījumus, piemēram, ūdens izšļākšanos no caurulēm vai ventiļiem. Atvienojiet no enerģijas avota, izslēdziet mašīnas.

• Pārvietojamajām trepēm slēgtā vietā ir jābūt kārtīgi nostiprinātām, lai novērstu izkustēšanās iespējamību.

Tīriet un atbrīvojiet:

• Tīriet un atbrīvojiet slēgto zonu. Izmantojiet piemērotu tīrīšanas metodi, lai noņemtu kaitīgās vielas vai nogulsnes. Veiciet attīrīšanu, lai atbrīvotos no kaitīgām gāzēm un tvaikiem.

• Apkārtējo vidi no dūmiem var atbrīvot, virzot inertu gāzi (kā argons) caur to un pēc tam piepildot ar svaigu gaisu. Atcerieties, ka tā ir specifiska procedūra un ka strādnieki viegli  var nomirt, ja netiks veikta atbilstoša vides novērošana.

! Nekad nemēģiniet izgaisināt dūmus vai gāzes ar tīru skābekli.

Atmosfēras pārbaude:

• Atmosfēras pārbaudi un vides novērošanu vajadzētu veikt, pirms strādnieki ieiet slēgtajā zonā.

• Izmantojiet piemērotu detektoru, lai noteiktu, vai slēgtajā zonā ir pietiekami daudz gaisa elpošanai. Šim aprīkojumam vajadzētu tikt regulāri kalibrētam.

• Pārbaudiet toksisku kaitīgo vielu klātbūtni, piemēram ūdeņraža sulfīda, metāna, tvana gāzes (oglekļa monoksīda). Pārbaudiet arī viegli uzliesmojošu kaitīgo vielu klātbūtni, piemēram, naftas tvaiku.

Ventilēšana:

• Nodrošiniet vēdināšanu, kur vien tas iespējams.

• Slēgto zonu  ventilējiet ar ventilatoriem, pūšot gaisu ar kompresoriem vai  mehāniskas ventilēšanas ceļā, ja tas ir iespējams nodrošināt, ka dūmi tiek izvadīti drošā vietā, kur nav aizdegšanās riska, vai tiek atvērtas papildus kanalizācijas lūkas vai citas ieejas/izejas vietas.

• Atkārtoti pārbaudiet skābekļa un gāzu līmeni pēc ventilēšanas.

Piekļūšana:

• Pārliecinieties, ka ieejas izmēri ir pietiekami, lai nodrošinātu vieglu piekļūšanu, un pārbaudiet, vai ir iespējams atvērt vairāk lūku labākai ventilēšanai.

Elektriskais un gāzes aprīkojums ap slēgtām zonām

Pārvietojamajam elektriskajam aprīkojumam vajadzētu:

• Būt atsevišķi vai kopīgi pievienotam pie ļoti zemas sprieguma padeves, kas nāk no izolēta ārpus slēgtās zonas esoša transformatora, bez iezemējuma.

• Būt ar gaisa pievadu.

• Būt aizsargātam caur atlikušās strāvas ierīci, kas ir novietota ārpus slēgtās zonas.

• Kur iespējams, vajadzētu lietot dubulti izolētus elektriskos instrumentus.

• Vietās, kur iespējama viegli uzliesmojoša atmosfēra, vajadzētu veikt piesardzības pasākumus, lai novērstu visus iespējamās aizdegšanās avotus.

• Visiem gāzes baloniem, ko ienes slēgtā zonā, vajadzētu būt drošiem.

• Slēgtā zonā nevajadzētu ienest nekādus citus gāzes vai saspiestas vai šķidras gāzes balonus, kā vien tos, kuri paredzēti elpošanas aparātiem.

• Saspiestas vai šķidras gāzes piegādei, kas paredzēta aprīkojumam slēgtā zonā, vajadzētu tikt pārtrauktai, tiklīdz to neizmanto, noslēdzot gāzes balona ventili.

• Šļūtenēm, ko izmanto ar gāzi darbināma aprīkojuma apgādāšanai ar gāzi, vajadzētu būt norobežotām, pakarinātām vai kā citādi uzmanītām, lai novērstu jebkādu bojājuma iespēju. Pirms uzstādīšanas vajadzētu pārbaudīt, vai šajās šļūtenēs nav sūces.

Novērotājs

Darba devējam vajadzētu norīkot novērotāju visās vietās, kurās riska novērtēšana ir uzrādījusi, ka:

• Iespējams veselībai kaitīgs skābekļa līmenis atmosfērā.

• Atmosfērā ir vai varētu būt kaitīgas vielas tādā koncentrācijā, kas pārsniedz pieļaujamās normas.

• Pastāv ugunsgrēka vai eksplozijas risks.

• Pastāv iesprūšanas vai apbēršanas risks.

• Veicamais darbs varētu radīt drošības vai veselības risku.

• Aprīkojums vai apstākļi ārpus slēgtās zonas ir jākontrolē un jānovēro, lai nodrošinātu drošus un veselībai nekaitīgus apstākļus cilvēkiem, kas strādā slēgtajā zonā (piemēram, ventilācija, gāzmasku un respiratoru nodrošināšana, transports un laika apstākļi).

• Varētu būt citi riski slēgtajā zonā strādājošo veselībai un drošībai.

Sazināšanās

• Darba devējiem vajadzētu nodrošināt, ka pastāvīgi tiek uzturēta  komunikācija un, kur nepieciešams, arī novērošana,  starp slēgtā zonā strādājošajiem un novērotāju.

• Sazināšanos var nodrošināt dažādos veidos, kas atkarīgi no slēgtajā zonā esošajiem apstākļiem, piemēram, balss, radio, roku signāli un citi piemēroti paņēmieni.

• Kur nav iespējama vizuāla vai mutiska sazināšanās, var tikt pielietota virves signālu sistēma.

• Īsviļņu, garo viļņu vai zemas frekvences radio var tikt izmantots dažās slēgtajās zonās, kur nav iespējams lietot parasto radio.

Atcerieties, ka radio sakari un mobilie telefoni ne vienmēr darbojas slēgtās zonās.

Rīcība ārkārtas gadījumos

• Trauksmes izziņošanā, glābšanas darbu veikšanā un pirmās palīdzības sniegšanā vajadzētu rīkoties saskaņā ar iepriekš izstrādātu plānu rīcībai ārkārtas gadījumā. Vajadzētu veikt regulārus treniņus, lai sagatavotos šādām situācijām.

• Novērotājiem vajadzētu būt apmācītiem cilvēku evakuēšanā  un glābšanas aprīkojuma lietošanā.

• Glābšanas aprīkojumam visu laiku vajadzētu atrasties netālu no ieejām.

• Sevišķi sarežģīta ir bezsamaņā esošu cilvēku iznešana no slēgtām zonām. Vajadzētu pielietot ar rokām paceļamu aprīkojumu, un vietās, kur tas nepieciešams, šim aprīkojumam jau vajadzētu atrasties būvlaukumā pirms tiek dota atļauja ieiet slēgtajā zonā.
  
  Ja jūs neesat pārliecināts, ka jums ir piemērots glābšanās aprīkojums, neejiet slēgtajā telpā.

Individuālās aizsardzības līdzekļi

Darba devējam jānodrošina, ka individuālās aizsardzības un glābšanas aprīkojums ir piemērots individuāli katram strādniekam.

Piemērotus respiratorus vai gāzmaskas jālieto, ja:

• Telpu nevar ventilēt vai ja darba gaitā gaisā nonāks kaitīgas vielas, piemēram, darbs karstā telpā, krāsošana, nogulšņu noņemšana, u.c.

• Riska novērtēšanas vai novērošanas rezultāti liecina, ka droša atmosfēra nevar tikt nodrošināta vai uzturēta.

• Papildus izvēlieties tādu individuālās aizsardzības un drošības aprīkojumu kā drošas aizsargcepures, dzirdes aizsargi, drošības jostas un apgaismojums.

Piemērotām drošības jostām un drošības vai glābšanas virvēm jātiek lietotām, ja:

• Ir nokrišanas risks pacelšanās vai nolaišanās laikā.

• Ir praktiski pielietojama glābšanās tiešā ceļā, vertikāli vai horizontāli.

Ieejas atļaujas

• Darba devējam vai par darbu atbildīgajai personai vajadzētu izstrādāt atļauju ieejai slēgtā zonā. Būtībā šī atļauja ir kā drošības pārbaude, lai nekas nepaliktu nepamanīts.

• Ieejas punktu izveidošanā, neaizmirstiet iesaistīt darba uzņēmējus.

Atpakaļ