Troksnis būvniecībā

Troksnis būvniecībā
Sagatavots pēc Strādnieku tiesību aizsardzības (ASV) materiāla  /Oriģināls /
 

Darba vietas slēgtās zonās (telpās) ir vienas no potenciāli visbīstamākajām. Darbs slēgtā zonā tiek novērtēts kā 150 reižu bīstamāks, nekā tas pats darbs, veikts atvērtā vietā. Traģiski, bet bieži vien glābēji paši kļūst par upuriem.

Kas ir slēgtā zona?

Slēgtā zona (telpa) ir pilnībā vai daļēji slēgta vieta, kurā cilvēkiem nav paredzēts uzturēties un strādāt, un kurā ir bīstamu atmosfēru iespējamība, piemēram, gāzu klātbūtne vai skābekļa trūkums.

Slēgtā zona ir, piemēram, tvertnes, kuģi, atkritumu tvertnes, velves, u.c. Slēgtās zonas, kas ir mazāk pamanāmas, var būt tikpat bīstamas, piemēram, atvērtās tvertnēs un cisternās var būt sakrājušās gāzes vai tvaiki, kas ir smagāki par gaisu.

Riski strādājot slēgtā zonā:

• Skābekļa trūkums. Tas var rasties arī bakteriālas iedarbības rezultātā vai rūsējot metālam.

• Toksiskas gāzes un izgarojumi, piemēram, kas rodas cisternās, kurās ir glabāta krāsa.

• Ugunsnedroša vai sprādzienbīstama atmosfēra. Skābekļa noplūde no skābekļa tvertnes var radīt šādu atmosfēru.

• Apbēršana. Cilvēki var tikt apbērti, ja tie iekrīt, piemēram, skābbarības tvertnē esošos graudos.

• Darbības ar kustīgām mehānismu vai aprīkojuma daļām.

• Nekontrolēta tvaika, ūdens vai cita šķidruma vai gāzes ieplūšana; Visizplatītākā vieta, kur tas notiek, ir kanalizācijas caurules.

• Galējas temperatūras, kurām ir pakļauti, piemēram, tie strādnieki, kas strādā blakus kurtuvei vai motoriem.

Daudziem būvstrādniekiem ar laiku rodas dzirdes problēmas. Dzirde tiek zaudēta lēnām, tāpēc sākotnēji to var pat nepamanīt. Taču, ja cilvēks nedzird, viņš var nokļūt bīstamā situācijā, veicot darba pienākumus.

Troksnis nebojā tikai dzirdi, tev var sākties zvanīšana ausīs. Pārāk liels un ilgstošs troksnis var likt tev justies nomāktam un nervozam. Tas var pacelt jūsu asinsspiedienu un radīt papildu stresu, kas var novest pie sirds slimībām.

Trokšņa līmeņi

Trokšņa līmeni mēra decibelos (dBA). Mēs runājam apmēram 70 decibelos. Decibelus mēra pēc līdzīgas skalas kā zemestrīču mērīšanai. Tātad, nedaudz palielinot decibelus, trokšņa līmenis palielinās vairākkārtīgi, piemēram, 73 decibeli ir 2 reizes skaļāki kā 70 decibeli. Darba drošības un veselības aģentūrai (DDVA)ir noteikumi, cik ilgi un kādam trokšņa līmenim strādnieki var tikt pakļauti, pirms nepieciešams valkāt ausu aizsargus.

Ja trokšņa skaļums ir 95 decibeli, DDVA nosaka, ka bez ausu aizsarga strādāt drīkst tikai līdz 4 stundām. Taču pat tad trokšņa līmenis nav drošs: 1 no 5 cilvēkiem, kas regulāri pakļauti 90 decibelu troksnim (kā to pieļauj DDVA), rodas daļējs dzirdes zaudējums. Īslaicīgi, ļoti skaļi trokšņi var nodarīt vislielāko ļaunumu.

Ja tev ir jāpaceļ balsi, runājot ar cilvēku, kas stāv 3 pēdas atstatu no tev, iespējams, ka būvlaukums ir pārāk trokšņains un tev būtu jālieto ausu aizsargi.

Lielākā daļa trokšņa būvlaukumos rodas no dažādu mehānismu un aprīkojuma lietošanas.

Trokšņa līmeņi mainās. Troksnis no greidera darba zonas 10 pēdu attālumā ir 94 decibeli, bet 70 pēdu attālumā vairs tikai 82 decibeli. Celtnis, ceļot kravu, var radīt 96 decibelus stipru troksni, taču, tam atrodoties miera stāvoklī, troksnis būs tikai 80 decibelus stiprs.

Aizsargā sevi

Mēģini darīt 5 lietas:

• Padari darbavietu klusāku. Lūdz darbuzņēmējiem iegādāties modernākus modeļus, kad viņi iepērk jaunas ierīces. Labs materiāltehniskais nodrošinājums, jauni trokšņa slāpētāji un citas pārmaiņas var uzlabot situāciju. Novietojiet lielākos trokšņa avotus, kā kompresorus un ģeneratorus, iespējami tālu no darba vietas. Arī finiera vai plastmasas pārklājums ap mašīnu var slāpēt troksni.

• Saīsini laiku, ko pavadi skaļu trokšņu iedarbības zonā. Ja iespējams,  strādniekiem ik pa laikam jāmainās no skaļām darba vietām uz klusākām. Ik pa laiciņam uz brīdi atpūties no trokšņa.

• Lieto aizsardzības līdzekļus.  DDVA iesaka, ja darbuzņēmēju veiktie pasākumi trokšņa līmeni nepazemina līdz pieļaujamam līmenim, tev jālieto aizsardzības līdzekļi. Un tev vajadzētu būt apmācītam to lietošanā.
  Lieto dzirdes aizsarglīdzekļus,  ko ir viegli uzlikt un noņemt. Dažām aizsargķiverēm ir dzirdi aizsargājoši ausu uzliktņi, kurus var izņemt, kad tie nav vajadzīgi. Dažiem ausu aizbāžņiem ir saitītes, lai tos nepazaudētu.

• Katru gadu veic dzirdes pārbaudi. Pieprasi vismaz skaidrā toņa pārbaudi. Pastāsti ārstam, ka tavs darbs ir saistīts ar trokšņainu vidi, lai viņš zinātu, ka tev varētu būt problēmas ar dzirdi.

• Mēriet troksni būvlaukumā. Vietējā apvienība var nopirkt lētu skaņas mērītāju.

Tev jāzina

Daudzi strādnieki nevēlas lietot dzirdes aizsarglīdzekļus, jo baidās, ka nesadzirdēs svarīgus brīdinājuma signālus. Bet jaunākie aizsargierīču modeļi ir balsu caurlaidīgi, tajā pašā laikā bloķējot citus trokšņus. Var būt, ka tev nemaz nav nepieciešami aizsarglīdzekļi, kas domāti pašiem skaļākajiem trokšņiem, tad tu vari izvēlēties aizsardzības līdzekļus, kas ir balsu caurlaidīgi, bet slāpē lielākos apkārtnes trokšņus.

Atpakaļ